Valsts kontroles revīzijas ziņojums par Medību saimniecības attīstības fonda izlietojumu

Valsts kontroles revīzijas ziņojums par Medību saimniecības attīstības fonda izlietojumu (lasiet no 63 līdz 70 lpp.) - ATVĒRT ŠEIT.

 Jānis Baumanis - LMS valdes priekšsēdētājs - Par Valsts kontroles ziņojumu, saistībā ar Latvijas Mednieku savienības realizētajiem Medību saimniecības attīstības fonda finansētajiem projektiem

Latvijas Mednieku savienība (LMS), ir iepazinusies ar Valsts kontroles (VK) ziņojumu “Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega?”, kas tapis pamatojoties uz likumības/lietderības revīziju “Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?”.

Vēlamies pievērst uzmanību faktam, ka VK ziņojumā ne ar vienu vārdu netiek pieminēts tas, ka kopš 2009. gada MSAF nonāk tikai 35-40 % no līdzekļiem, kam, atbilstoši Medību likumam, šajā fondā būtu jānonāk. Medību likums ļoti skaidri un precīzi nosaka, no kādiem maksājumiem tiek veidots MSAF. LMS vēlas uzsvērt, ka tā nav kāda mistiska valsts budžeta nauda, bet MSAF veido tikai un vienīgi pašu mednieku maksājumi par medību atļaujām, mednieku sezonas kartēm, medīšanas atļaujām ārvalstu medniekiem u.c.. Atbilstoši Medību likumam, medību fondā ik gadus būtu jānonāk aptuveni 400 000 eiro, tomēr, kopš 2009. gada MSAF apjoms nemainīgi ir aptuveni 140 000 eiro gadā. Vienlaikus no MSAF tiek finansēti arī tādi nozīmīgi projekti, kā “Lielo plēsēju monitorings”. LMS uzskata, ka šādam mērķim finansējums ir jāatrod no citiem budžeta līdzekļiem.  VK kā vienu no trūkumiem norāda to, ka MSAF finansējuma kontroli neveic Lauku atbalsta dienests. Vēlamies norādīt, ka LAD šādas funkcijas neveiktu par velti un tādā gadījumā vēl mazāk līdzekļu tiktu izmantoti projektu realizācijā, bet daļa no naudas tiktu “noēsta” fonda administrēšanā. Uzskatām, ka šāds risinājums ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja MSAF nonāk visi likumā paredzētie līdzekļi pilnā apjomā.

Iepazīstoties ar VK ziņojumu rodas iespaids, ka revidenti nav uzskatījuši par vajadzīgu iepazīties ar Medību likumā noteikto, kādēļ šāds fonds vispār ir izveidots. Šis fonds ir izveidots, lai attīstītu medību saimniecību. Un ir tikai loģiski, ka gan fonda konsultatīvajā padomē, gan arī kā projektu iesniedzēji un realizētāji ir lielākās Latvijas mednieku nevalstiskās organizācijas. Latvijā nav neierobežots skaits valsts mēroga mednieku organizāciju, lai varētu nodrošināt situāciju, ka konsultatīvajā padomē pārstāvētās organizācijas vai biedrības pašas  uz fonda finansējumu nepretendē. To, kādām organizācijām ir jābūt pārstāvētām MSAF konsultatīvajā padomē nosaka MK noteikumi “Medību saimniecības attīstības fonda nolikums”, nevis organizāciju pašu vēlme. Fonda nolikums arī paredz, ka konsultatīvās padomes locekļi, lai nepieļautu interešu konfliktu, nepiedalās savu biedrību projektu vērtēšanā. Bez tam, konsultatīvās padomes vērtējumam ir tikai rekomendējošs raksturs, bet tas nav saistošs MSAF padomei. MSAF padomes locekļi, savukārt, pārstāv iestādes vai organizācijas, kas uz MSAF finansējumu nepretendē. Līdz ar to uzskatām, ka jebkāds interešu konflikts šeit ir novērsts.

Kā viens no būtiskākajiem pārmetumiem Latvijas Mednieku savienībai tiek minēts tas, ka daļu no projektos paredzēto pakalpojumu īstenošanas veic uzņēmums, kurā biedrības vadītājs ir valdes priekšsēdētājs. Ņemot vērā, ka revidenti ziņojumā nav iekļāvuši neko no tā, ko LMS paskaidroja par šo projektu realizāciju, tad sniegšu skaidrojumu vēlreiz. No LMS realizētajiem projektiem galvenokārt pakalpojumi tiek izmantoti divos projektos “Mednieku un medību vadītāju izglītošana” un “Medību trofeju vērtēšana un atbalsts reģionālajām medību trofeju izstādēm”. Pirmajā projektā kā ārpakalpojums tiek izmantoti lektoru pakalpojumi, otrā projektā medību trofeju eksperti. VK priekšlikums bija šos pakalpojumus neizmantot no malas, bet gan realizēt pašai biedrībai. Vēlos paskaidrot, ka LMS gadā noorganizē 30 – 40 izglītojošos seminārus, kurus vada 6 – 8  dažādi lektori. Viena semināra ilgums vidēji ir 3-4 stundas. Birokrātija, kas būtu, pieņemot šos cilvēkus darbā, lai novadītu 2-3 seminārus, ir nesalīdzināmi lielāka, kā apmaksājot rēķinu par lektora pakalpojumiem vai noslēdzot autoratlīdzības līgumu. Tieši tas pats ir ar trofeju izstādēm. Katru gadu tiek noorganizētas  5-6 izstādes, kurās vērtēšanā piedalās 4-10 dažādi eksperti. Arī šajā gadījumā rēķina apmaksa par eksperta pakalpojumu sniegšanu vai autoratlīdzības līgums ir izdevīgākā un loģiskākā sadarbības forma. Tas, ka Jānis Baumanis, būdams sertificēts medību trofeju vērtētājs, kā arī mednieku sabiedrībā pieprasīts lektors, vienlaikus ir arī LMS valdes priekšsēdētājs, nenozīmē, ka LMS nevar apmaksāt viņa uzņēmuma sniegtos pakalpojumus. LMS realizētajos projektos visi apmaksātie rēķini ir skaidri saprotami un pamatoti. Tajos ir norādīts pasākuma veids, vieta, laiks, sniegtā pakalpojuma veids un apjoms, kā arī, kas pakalpojumu sniedz. Visiem izglītojošiem semināriem ir pieejami dalībnieku saraksti. Līdz ar to ir ļoti viegli pārbaudīt un kontrolēt šos pasākumu norisi. Izglītojošo un informatīvo semināru tēmas tiek ieskicētas projekta pieteikumā, bet precīzi tās uzskaitīt nav iespējams, jo bieži vien tās nosaka apstākļi un reālā dzīve. Neviens iepriekš neparedzēja Āfrikas cūku mēra parādīšanos Latvijā, bet, konstatējot pirmos saslimšanas gadījumus, mednieku organizācijām nācās zibenīgi reaģēt, gatavojot, organizējot un vadot informatīvos seminārus par šo tēmu. Tāpat informatīvie semināri tiek rīkoti normatīvo aktu izmaiņu gadījumos, kā arī citos gadījumos pēc nepieciešamības. Prasība iepriekš paredzēt visas semināru tēmas un lekciju apjomu ir vienkārši absurda un parāda, ka ziņojuma autoriem nav priekšstata par reālo dzīvi un to, kādam mērķim šie semināri ir paredzēti. Semināri ir bezmaksas un medniekiem tie nav obligāti. Ja LMS nespētu medniekiem piedāvāt aktuālas tēmas un nerīkotu seminārus vietās, kur pēc tiem ir pieprasījums, mēs nespētu 7 gadus nodrošināt vidēji 30-40 seminārus gadā ar vidējo apmeklētāju skaitu vairāk kā 30 dalībnieku katrā seminārā.

Ņemot vērā to, ka Valsts kontroles revidenti savā ziņojumā nav ņēmuši vērā neko no LMS sniegtajiem paskaidrojumiem, to, ka ziņojumā nav norādīts neviens normatīvais akts vai līguma punkts, kurš būtu pārkāpts, kā arī secinājumu vispārīgo raksturu, Latvijas Mednieku savienība uzskata, ka Valsts kontroles ziņojums, attiecībā uz LMS realizētajiem MSAF projektiem, ir tendenciozs un nekorekts un tā mērķis ir atspoguļot, ka Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļi izlietoti nelietderīgi, nepamatoti un necaurskatāmi.