Saeimā spriež par Medību likuma grozījumiem

Sanāksmē piedalījās četri Saeimas deputāti, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis un LMS Dienvidkurzemes reģiona vadītājs Andris Kurcišs, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, LATMA valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks, VMD ģenerāldirektors Andis Krēsliņš un ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols, kā arī Saeimas juridiskā biroja pārstāvji.

Tautsaimniecības komisijas vadītājs J. Vitenbergs informēja, ka ir saņemti deputātu priekšlikumi grozījumiem Medību likumā, kā arī par to, ka deputāti par šiem priekšlikumiem jau ir diskutējuši un vēlas saņemt iesaistīto pušu (mednieku un zemes īpašnieku) viedokli par šiem priekšlikumiem. Jānis Baumanis pauda LMS nostāju, ka priekšlikumi nav pārdomāti, ir pretrunā viens ar otru un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī riski, likumu atverot, var būt lielāki par iespējamiem ieguvumiem. Tāpat tika pausts viedoklis, ka priekšlikums samazināt medību iecirkņu minimālo platību ir pretrunā ar identificēto problēmu par medību iecirkņu sadrumstalotību un šis jautājums LMS ir sarkanā līnija, kurai mēs noteikti nepiekritīsim. J. Baumanis aicināja rūpīgi izvērtēt priekšlikumus, apkopot visus jautājumus, kas likumā būtu jāmaina un, par kuriem ir vienprātība, un tad vērtēt, vai ir vērts atvērt likumu jeb nē.  
Zemnieku Saeimas vadītājs J. Lazdiņš pauda viedokli, ka medību iecirkņu ārējo robežu noteikšana aprobežo īpašnieka tiesības un ir pretrunā ar Civillikumu. Tāpat viņš norādīja, ka šobrīd ir uzsākts darbs pie mobilās lietotnes jeb aplikācijas izstrādes, kura ievērojami atvieglotu informācijas apriti un datu ievākšanu medību saimniecībā. Šīs aplikācijas ieviešanai, visticamākais, arī būs nepieciešami grozījumi likumā. Tādēļ būtu lietderīgi visus nepieciešamos grozījumus veikt vienlaikus. Arī Saeimas juridiskā biroja pārstāve piekrita, ka medību iecirkņu ārējo robežu noteikšana ierobežo īpašnieka tiesības un visticamākais, ka šādas normas ieviešana novestu pie tās apstrīdēšanas Satversmes tiesā. Saeimas juridiskais birojs aicināja uz rūpīgu visu priekšlikumu apkopošanu un izvērtēšanu, pirms likuma atvēršanas.

Sanāksmes dalībnieki vienojās turpināt darbu pie nepieciešamo grozījumu Medību likumā apzināšanas un izvērtēšanas. 

Sanāksmes noslēgumā laiks tika veltīts arī jautājumam par valsts nodevām medību jomā. Tautsaimniecības komisijas vadītājs uzdeva jautājumu ZM pārstāvim Arvīdam Ozolam, kāda būs ministrijas tālākā rīcība. ZM pārstāvis atbildēja, ka ministrija vērtēs VMD priekšlikumus un norādīja uz to, ka VMD trūkst līdzekļu tā funkciju veikšanai. J. Vitenbergs norādīja, ka VMD budžeta nodrošināšana nav mednieku pienākums un, ka viņš šim jautājumam sekos līdzi. LMS pārstāvis J. Baumanis pauda viedokli, ka mednieki ir gatavi maksāt par kvalitatīvu un viņiem nepieciešamu pakalpojumu, nevis par nekvalitatīvu pakalpojumu, kurš ir uzspiests ar normatīvo aktu. Ja šie līdzekļi tiešām tiktu novirzīti medību inspektoru atalgojumam vai lielo plēsēju monitoringam, iebildumu būtu daudz mazāk, bet ja līdzekļi vienkārši pazūd VMD budžetā, tad medniekiem tas nav pieņemami.  Arī deputāti pauda viedokli, ka tik krass nodevu palielinājums nebūtu pieļaujams. Tāpat tika diskutēts, kāpēc nodevas nenonāk Medību fondā, kur tām pēc likuma būtu jānonāk.

LMS arī turpmāk iesaistīsies diskusijā par iespējamiem Medību likuma grozījumiem un informēs par to savus biedrus.