Rīt, 8.augustā - ūdensputnu medību sezonas atklāšana

Medniekiem pirms došanās uz medību vietu ieteicams ne tikai atkārtot medību drošības noteikumu prasības, bet arī painteresēties par konkrētās medību platības tiesisko statusu un ierobežojumiem tās izmantošanai ūdensputnu medībās (medību tiesību īpašnieks, lietotājs, publiskās ūdenstilpes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, ūdensputnu medību liegumi un ierobežojumi, svina munīcijas lietošanas ierobežojumi).

Saskaņā ar Medību likumu publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe. Publiskās ūdenstilpes ir noteiktas Civillikuma 1.pielikumā. Atgādinām, ka medības ir aizliegtas pilsētu teritorijā - publiskajās ūdenstilpēs pilsētu administratīvajā teritorijā medīt aizliegts.

Informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām var iegūt Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā.

Galvenais medībās ir drošība. Tieši jautājumiem, kas saistīti ar noteikto drošības prasību ievērošanu, medību kontrolēs tiek pievērsta pamat uzmanība. Valsts meža dienests aicina medniekus cienīt un respektēt citus cilvēkus, kas dzīvo vai atpūšas pie ūdeņiem, un ar savām darbībām vai bezdarbību neradīt sliktu priekšstatu par medniekiem sabiedrībā.

Biežāk konstatētie pārkāpumi ūdensputnu medībās ir pusautomātisko šaujamieroču, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, izmantošana; motorizētu braucošu ūdens transportlīdzekļu izmantošana medībās; medības bez mednieka sezonas kartes; nemedījamo ūdensputnu nogalināšana; svina munīcijas lietošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Raksturīgākie drošības prasību pārkāpumi: pielādēta medību šaujamieroča pārvadāšana; ūdensputnu medībās no laivas  “uz celšanu” medību šaujamieročus lieto divi un vairāk no laivā esošajiem medniekiem; medījamo ūdensputnu šaušana uz ūdens.

Medību noteikumos ir noteikta kārtība, kādā mednieki apkopo informāciju par nomedītajiem ūdensputniem (līdz sugas līmenim) un iesniedz to Valsts meža dienestā. Tomēr atgādinām, ka, medījot individuāli publiskajās ūdenstilpēs, mednieks pats reģistrē nomedītos ūdensputnus (identificējot līdz sugas līmenim) nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā vienas dienas laikā pēc medībām un mēneša laikā pēc medību sezonas beigām apkopoto informāciju iesniedz Valsts meža dienestā.

2014./2015. gada medību sezonā mednieki kopā nomedīja 17,1 tūkstošus ūdensputnu, tajā skaitā - 15 tūkstošus meža pīļu.  Lai varētu iegūt vēl labāku priekšstatu par ūdensputnu populācijas stāvokli, izvērtēt to un, ja nepieciešams, plānot pasākumus stāvokļa uzlabošanai, nepieciešama iespējami plaša informācija, tāpēc mednieki tiek aicināti līdzdarboties nomedīto ūdensputnu monitoringā, aizpildot īpašu, šim nolūkam domātu anketu un sniedzot sīkākas ziņas par nomedītajiem ūdensputniem. Anketa pieejama šeit. 

Informācijas avots: VMD