Parakstīts ES platformas līgums par cilvēku un lielo plēsēju līdzāspastāvēšanu

Pēc LLKC Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības biroja uzaicinājuma LMS pārstāvis - valdes loceklis Ēriks Ozols 10. jūnijā Briselē piedalījās ES platformas līguma parakstīšanas sanāksmē par cilvēku un lielo plēsēju līdzāspastāvēšanu.

Šīs sanāksmes ietvaros tika parakstīts līgums par piedalīšanos šajā platformā, ko parakstīja EK vides aizsardzības komisārs, kā arī 8 organizācijas, kas darbojas šajā platformā :

CIC – Starptautiskā Medību un Medījamo dzīvnieku Aizsardzības Komiteja,

Copa*Cogeca - Eiropas fermeru un lauksaimniecības kooperatīvu organizācija,

ELO – Eiropas Zemes īpašnieku organizācija,

WWF – Pasaules Dabas Fonds,

FACE - Eiropas Medību un Dabas aizsardzības Asociāciju Federācija,

Somu un zviedru ziemeļbriežu audzētāju organizācija,

IUCN – Starptautiskā Dabas Aizsardzības Apvienība,

Europarc Federation – Eiropas Parku Federācija.

Šajā sanāksmē piedalījās 60 cilvēki no iepriekšminētajām organizācijām.

Šīs platformas misija ir apvienot ieinteresētās puses un rast risinājumus konfliktam starp cilvēku interesēm un  lielo plēsēju sugu klātbūtni,  apmainoties ar zināšanām un strādājot kopā nepiespiestā un konstruktīvā ceļā, cienot visu iesaistīto pušu viedokļus un intereses.

LMS līdzdalības mērķis šajā platformā bija paust Latvijas lauksaimnieku un mednieku pozīciju par cilvēku un lielo plēsēju līdzāspastāvēšanas aktuālajiem jautājumiem Latvijā.

Latvijas galvenais uzdevums ir saglabāt līdzšinējos lielo plēsēju populāciju apsaimniekošanas principus, nepieļaujot jaunu un nepamatotu aizsardzības prasību ieviešanu lielajiem plēsējiem – aizsargājamo teritoriju noteikšanu, medību aizliegumu un citu ierobežojumu noteikšanu, tādējādi ievērojot lauksaimnieku intereses un minimizējot postījumus ganāmpulkiem.

Latvijā ar Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļiem veiktais lielo plēsēju monitorings ir pamats tam, ka ES netiek apšaubīts mūsu lielo plēsēju populāciju stāvoklis. Pateicoties šiem monitoringa datiem pie mums ir iespējamas lielo plēsēju medības.

Lielie plēsēji apdzīvo teritorijas, kas nesakrīt ar valstu robežām, tāpēc ES lielo plēsēju aizsardzībai tiek izstrādāti populāciju līmeņa sugu apsaimniekošanas plāni.

ES kopumā ir izdalītas 32 lielo plēsēju populācijas. Baltijā ir 3 no tām – Baltijas vilku, lūšu un lāču populācijas.

Visām šīm Eiropas populācijām apstākļi ir ļoti atšķirīgi. Arī vēsturiskajā aspektā šīs populācijas ir ļoti atšķirīgas. Lielākajā daļā Eiropas šīs populācijas ir bijušas gandrīz iznīcinātas, taču šobrīd tās lēnām tiek atjaunotas, līdz ar to cilvēki daudzviet Eiropā vairs nemāk un arī negrib sadzīvot ar lielajiem plēsējiem.

Latvijā situācija ir atšķirīga – vilki un lūši mums ir bijuši vienmēr. Izzudusi ir bijusi tikai lāču populācija, bet arī tā lēnām atjaunojas uz Krievijas un Igaunijas lāču rēķina, kas ienāk Latvijas teritorijā.

ES ir pieņemts politisks lēmums, ka lielie plēsēji ir neatņemama ekosistēmu sastāvdaļa. Tāpēc jādomā, kā ievērot cilvēku saimnieciskās un kultūrvēsturiskās intereses, kā sabalansēt tās ar lielo plēsēju tiesībām uz pastāvēšanu un pilnvērtīgu populāciju eksistenci. Kā risinājums tiek minētas kompensācijas par lielo plēsēju nodarītajiem postījumiem, dotācijas preventīviem pasākumiem ganāmpulku aizsardzībai. Ja populācijas ir pietiekami lielas un stabilas, tad medības dažās valstīs ir atļautas, ja populācijas ir nelielas, tad medības netiek atļautas.

Latvijas un Igaunijas mednieki ir priviliģētā stāvoklī, tāpat kā mednieki valstīs Karpatu un Balkānu kalnu rajonā, kur lielo plēsēju medības ir atļautas.

Pārējās Eiropas valstīs tiek domāts, par lielo plēsēju populāciju saglabāšanu un atjaunošanu, piesaistot  ES finansējumu lielā apjomā.

Kā preventīvie pasākumi aizsardzībai pret lielo plēsēju postījumiem ES lauksaimniekiem tiek ieteikti :

• gans, ka pieskata ganāmpulku,
• elektriskais žogs ar vairākām stieplēm, vai elektriskais tīkls vismaz 1,2 – 1,7 metru augstumā, kas apsargā ganāmpulka nakts novietni,
• sargsuņi, kas dzīvo kopā ar ganāmpulku.

Ļoti svarīga ir informācija par lielo plēsēju nodarītajiem postījumiem lauksaimniekiem. Šīs informācijas apkopošana Latvijā ir nepilnīga, jo bieži vien lauksaimnieki vienkārši neziņo par šādiem postījumiem. Tāpēc aicinām lauksaimniekus ziņot par lielo plēsēju postījumiem VMD, Medību koordinācijas komisijām pašvaldībās un vietējiem mednieku formējumiem.

Dalību šajā platformā finansē Valsts Lauku tīkls.