Par selektīvajām medībām un pārnadžu ragiem- resniem, tieviem, līkiem…

Māris Bērziņš: LMS, Dienvidkurzeme, „Mednieku klubs – Zvārde”

Gints Kaktiņš: LMS, Dienvidkurzeme, „Mednieku klubs – Apriķi” 

Tā kā notiek staltbriežu riests, tēma visnotaļ aktuāla. Diemžēl žurnālā paustais viedoklis gan par staltbriežu ragu kvalitātes vērtējumu, gan par selektīvo medību taktiku bieži vien ir aplams. Šādi ieteikumi ne tikai neļaus uzlabot populācijas kvalitāti, bet gluži otrādi to būtiski pasliktinās. Lūdzām atbildi publicēt oktobra numurā „Medības”, sākumā mums to apsolīja, bet tad redakcijas plāni mainījās.

Bet tagad par visu pēc kārtas.

Jāsāk ar to, ka raksta “Resnie,tievie, līkie…” jau pirmajā apakšnodaļā „Ragi. Vecums. Miesasbūve.”nonākam pie atklājuma, ka no teļa ar tieviem ragiem, vai tie līki vai taisni, nekad nekas neizaugs. Medniekam, kurš sevi pozicionē kā ekspertu staltbriežu selektīvo medību jomā, kaut nedaudz tomēr būtu jāzina arī terminoloģija un staltbriežu fizioloģija.

Staltbrieža teļš ir dzīvnieks līdz gada vecumam, savukārt pirmie ragi staltbriežu bullīšiem sāk augt, tikai pārsniedzot šo vecumu. Staltbriežu teļiem ragi neaug.

Šī pašā raksta apakšnodaļā ir ieteikums, ka jaunos briežu buļļus lietderīgāk būtu medīt augustā. Bet kā tad ar medību likumdošanu, kas šādas darbības kvalificē kā nelikumīgas medības? Un arī no dzīvnieka fizioloģijas viedokļa šāds ieteikums ir pilnīgi aplams. Pirmie ragi staltbriežu bullim sāk augt nākošā gadā pēc dzimšanas, martā, aprīlī, un to augšana turpinās līdz oktobra vidum, kad tie ir pilnībā pārkaulojušies un tiek notīrīti no raga ādiņas.

Tātad, ja pieņemam, ka teorētiski šos bullīšus, kuriem sākuši augt pirmie ragi varētu medīt augustā, tad no selektīvo medību viedokļa tas ir pilnīgi nepareizi. Jo, ja ragi vēl ir augšanas procesā, nav iespējams izvērtēt, vai tie sasniegs minimālajām kvalitātes prasībām atbilstošus parametrus vai tomēr nē.

Vēl viens atklājums ir apgalvojums, ka Vācijas medniekiem pastāv uzskats, ka pirmie ragi nav kritērijs pēc kā novērtēt staltbriedi. Ja raksta autors būtu iepazinies ar vācu medību literatūru un pasaulē atzītu autoritāšu staltbriežu izpētes jomā atziņām (E.Wagenknehta, M.Fišera, H.Šūmaņa), tad redzētu,ka tieši šie vācu speciālisti 1,5 gadus vecos bullīšus ar pirmajiem ragiem iesaka medīt selektīvi pirmkārt, jo pirmie ragi vislabāk raksturo iedzimtību un ir vismazākā iespēja kļūdīties.

Bet visaplamākais ieteikums ir nemedīt briežus, kuriem uz viena raga neveidojas vainags, bet ir tā saucamā dakša. Ja bullis ir vecāks par 3,5 gadiem un tam uz viena vai vēl sliktāk uz abiem ragiem ir spīles(dakšas), tāds noteikti jāizņem no populācijas. Šī ragu forma ir ģenētiski nosacīta un tā, briedim kļūstot vecākam, vairs nemainīsies. Un nenotiks brīnums, kad spīles vietā pēkšņi nākošā gadā izaugs vainags ar vismaz trīs labi attīstītiem žuburiem. Vēl viens aspekts, kurš jāņem vērā, ir tas, ka šāds briedis jau ir reproduktīvajā vecumā, tātad sasniedzis dzimumgatavību un pastāv ļoti augsta varbūtība, ka tas savus sliktos gēnus nodos tālāk. Jā, attēlā redzamie ragi ar vienu spīli var sasniegt zelta medaļas novērtējumu, bet genofondu gan tas pasliktinās ne vienam vien pēcnācējam, tādējādi nākotnē nopietni pazeminot medību iecirknī mītošo buļļu ragu kvalitāti, un tad jau, lai atbrīvotos no šiem “dakšiniekiem”, nāksies pacīnīties daudzus gadus. Turklāt šie buļļi ir potenciālie slepkavas, jo badoties spīle (vai vēl sliktāk zobens) nesaķeras ar pretinieka kroni, bet iziet tam cauri, savainojot vai nogalinot pretinieku. Šī iemesla dēļ „dakšinieki” bieži vien ir riesta vadošie buļļi un žuburotie pašsaglabāšanās instinkta dēļ no tiem atkāpjas. Tad jājautā autoram kāds ir mūsu mērķis: audzēt zelta spīles vai zelta, nu piemēram, četrpadsmitniekus?

Attēlā pa kreisi redzamā staltbrieža trofeja iegūta Zvārdē 2012.gadā, 221.57 CIC punkti, zelts, 18 (9+9) žuburi, kroņi veido kausu. 

Attēlā pa labi redzamā staltbrieža trofeja iegūta Nīgrandē 2014.gadā, 227.17 CIC punkti, zelts, 20 (10+10) žuburi, kroņi veido kausu. Šī ir Latvijas staltbriežu klasika, uz ko būtu jātiecās. Abi staltbriežu buļļi nomedīti divus gadus par ātru, kas liecina par mūsu staltbriežu trofeju lielisko potenciālu.

Kaut kas pilnīgi jauns ir arī apgalvojums, ka audzēt briedi līdz vienpadsmit vai divpadsmit gadiem mūsu klimatiskajā joslā jau ir nedaudz par daudz. Biologi neļaus samelot, ka dienvidu valstu labvēlīgajā klimatā dzīvnieku attīstība notiek straujāk.Ja Centrāleiropā veiktajos pētījumos pierādījies, ka savus labākos ragus bullis izaudzē 11-13 gadu vecumā, tad Latvijā tomēr ziemas ir bargākas un barošanās apstākļi nelabvēlīgāki. Līdz ar to arī laika periods, kurš nepieciešams skeleta kaulu pilnīgai izaugšanai, ir vismaz tikpat garš kā Centrāleiropā (tie ir 7 gadi), ja ne vēl garāks. Tikai pēc šī vecuma sasniegšanas visi ķīmiskie elementi pilnībā tiek novirzīti ragu augšanai. Tātad nav pamata uzskatīt, ka mūsu klimatiskajā joslā staltbrieža bullis skeletu un attiecīgi arī ragus spēj izaudzēt ātrāk, kā Centrāleiropas valstīs.

Autors pieskāries arī tādam jautājumam, kā selektīvo medību taktika. Viņš aicina medīt jaunos vispirms, medaļniekus pēc tam. Lai saprastu, cik nepareizs ir šis ieteikums, jāsaprot, kuras vecuma grupas buļļi visaktīvāk piedalās riestā. No selekcijas viedokļa, pirmkārt, jācenšas nomedīt vecos buļļus ar sliktu ragu kvalitāti, jo tie aktīvi piedalās riestā un, atstājot daudz sliktas kvalitātes pēcnācējus, ātrā laikā būtiski pazemina medību iecirknī mītošās staltbriežu populācijas kvalitāti. Jaunie, neperspektīvie līdz 3,5 gadu vecumam, protams, arī ir jāmedī, bet pie normālas populācijas vecuma un dzimuma struktūras šie bullīši pie govīm netiek un tādējādi nespēj būtiski pasliktināt populācijas kvalitāti pat, ja netiek nomedīti.

Kļūdains ir arī rakstā minētais fakts, ka visas briežu govis tiek aplektas 3-4 dienās. Tas katrā konkrētā teritorijā un populācijā notiek citādāk, un tas atkarīgs no vairākiem faktoriem. Jāatceras, ka briežu govij olšūna nogatavojas reizi 18 dienās un tad tā meklējas divas dienas. Ja tas noticis, piemēram,augusta beigās, tad nākošreiz govs meklēsies tikai septembra vidū, bet, ja arī tad nesatiks bulli, tad vēlreiz meklēšanās notiks oktobra sākumā. Ļoti maza varbūtība, ka visas riesta barā ietilpstošās govis ovulāciju piedzīvos gandrīz vienlaicīgi, parasti tā nenotiek.

Un visbeidzot par autoru atziņām, kas saistās ar trofeju vērtēšanu. Aprakstīts attēls, kurā redzamie ragi sānskatā veido tīru trīsstūri, tiem pat vidus žubura nav, turklāt abās pusēs tam ir dakša. Autors apgalvo, ka šādi ragi trofeju vērtēšanā, ja tie ir ceturtie, piektie, var saņemt arī medaļu. Attēlā redzamie ragi medaļu nesaņems nekad.

Lai nebūtu tā, ka nodarbojamies tikai ar kritiku, nākamajā rakstā mēģināsim padalīties ar visā Eiropā un pasaulē atzītu autoritāšu atziņām un savu pieredzi par šo tēmu.