Par jauniešu no 16 gadu vecuma iesaisti medībās

Par Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumprojektu

“Atstājiet tos! Tie ir akli akliem ceļa rādītāji;

bet, ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi iekritīs bedrē.”   

/Mateja Evaņģēlijs 15:14/

Godājamie Saeimas Deputāti,

Rīt, 2019.gada 31.janvārī,  Saeimā ir paredzēts atbildīgs balsojums par Ieroču aprites likuma normām, kas ļautu jauniešiem no 16 gadu vecuma kopā ar vecākiem piedalīties medībās un kontrolētos apstākļos izmantot medību šaujamieroci. Pēdējās dienās, tas ir kļuvis par asu diskusiju tematu, kuras ietvaros tiek izteikti dažādi argumenti gan, par, gan pret.

Balsojums par minēto likuma normu ir atbildīga rīcība, kura jābalsta faktos, pierādāmās atziņās un jomas lietpratēju viedokļos. Nenoliedzami, jebkuram likumprojektam ir jābūt apspriestam sabiedrībā, to pieprasa demokrātiskas un tiesiskas valsts principi. Taču tajā pat laikā mēs vēlētos uzsvērt, ka sabiedrības iesaistīšanās diskusijā nav tikai tiesības, bet arī noteikti pienākumi. Svarīgi ir pārzināt tematu, par kuru tiek diskutēts, diskusiju balstīt faktos, nevis emocijās, pieņēmumos un sagrozītos faktos. Šī iemesla dēļ mēs lūdzam Jūs iepazīties ar šajā  atklātajā vēstulē norādīto viedokli par izskanējušo iebildumu pamatotību.

IEROSINĀJUMA BŪTĪBA

Ieroču aprites likumā paredzēts ietvert normu, kas atļautu sešpadsmit gadus vecumu sasniegušam jaunietim/ei pieaugušo personu uzraudzībā izmantot medību ieroci. Jānorāda, ka tā sauktā Ieroču Direktīva, kas ir likumprojekta pamatā, paredz krietni zemāku vecuma slieksni un paredz virkni izņēmumu attiecībā uz medībām.

Jāsaprot, ka ierosinātā norma ir tikai daļa no konkrētā jautājuma regulējuma, kas jāskatās kopā ar Medību likuma un Medību noteikumu normām. Skatot visu attiecināmu regulējumu kopā, redzams, ka jaunietis būs tiesīgs izmantot medību ieroci medībās, ja īstenojas visi turpmāk norādītie apstākļi:

1. Jaunieša veselības, tostarp psiholoģiskais stāvoklis, atbilst normatīvo aktu prasībām pilnvērtīgas ieroča glabāšanas atļaujas iegūšanai, neskatoties, uz to, ka ieroča glabāšanas atļauja jaunietim netiks izsniegta;
2. Jaunietis ir pabeidzis obligātos apmācības kursus un nokārtojis mednieka eksāmenu, tostarp, praktisko sadaļu – šaušanas prasmju pārbaudījumu;
3. Jaunietim ir jāsaņem vecāku piekrišana;
4. Medības notiek pieaugušas personas, medību ieroča īpašnieka vadībā un uzraudzībā (kas vienlaicīgi var būt viens no vecākiem).

Tātad, ja likumprojekts tiks pieņemts, tas nedod nekādu iespēju jaunietim vienatnē rīkoties ar ieroci pēc savas patikas un bez vecāku uzraudzības. Savu gatavību izmantot medību ieroci jaunietim jāapliecina, pierādot teorētiskās zināšanas, drošības tehnikas zināšanas un praktiskās iemaņas, kā jebkuram pieaugušajam.

BRĪVI PIEEJAMI IEROČI

Arguments, ka bērniem vai jauniešiem būs brīvi pieejami ieroči, neiztur nekādu kritiku un tikai ilustrē oponentu neizpratni par tiesisko regulējumu un faktisko situāciju. Minētais likumprojekts ne palielina, ne samazina jauniešu pieeju ieročiem. Tas vispār nekādā veidā neietekmē šo piesaukto pieejamības jautājumu.

Tie medību ieroči, kurus jaunieši izmantos medībās pieaugušu personu uzraudzībā, jau šobrīd glabājas tiem nepieejamā seifā mājās vai dzīvokļos, kur šie jaunieši dzīvo kopā ar saviem vecākiem medniekiem! Minētie grozījumi skar tikai vienu ļoti šauru jautājumu – medību ieroča izmantošanu medībās pieaugušo uzraudzībā.

Tie neskar glabāšanu, pārvadāšanu vai pārnēsāšanu, atsavināšanu vai citus jautājumus, kurus varētu ietvert oponentu paustajā “pieejamībā”.  Šīs tiesības un arī pienākumi, ir un paliks ieroča īpašnieka atbildība un privilēģija.

Ārpus medībām medību ierocis tāpat kā līdz šim glabāsies slēgtā, normatīvajiem aktiem atbilstošā seifā, kur tas nav pieejams jaunietim. Ja likumprojekta oponentu iebildumi būtu reāli, nevis iedomāti, mēs piesauktās sekas redzētu jau šobrīd. Tas atspoguļotos noziegumos vai pārkāpumos, kas ir izdarīti ar medību ieročiem, bet tāda statistika mums netiek piedāvāta. Varbūt tāpēc, ka tādas nav vai tā ir tik nebūtiska, ka nav ņemama vērā?

JAUTĀJUMS NAV SVARĪGS

Jā, demokrātija ir neapšaubāmi ir vairākuma vara. Bet nedrīkst aizmirst to, ka vairākumam ir jāievēro mazākuma tiesības. Vairākums nedrīkst dzīvot atrauti no mazākuma un ignorēt pārējo vajadzības, viņu vietā izvērtēt, kas viņiem ir svarīgs un kas nav? Tādā gadījumā tā nav nedz demokrātiskas, nedz tiesiskas valsts cienīga rīcība.

Kas spēj novērtēt, ka šis jautājums nav svarīgs? Dažu pretēja viedokļa paudēju uzskats tiek nostādīts pret vairāku tūkstošu mednieku vajadzībām? Dažās publikācijās norāda, ka ir citi svarīgāki jautājumi, kurus risināt. Neapšaubāmi, bet kādā veidā šī mednieku sabiedrībai svarīgā jautājuma risināšana traucē risināt citus?

Mums ir grūti spriest, cik cilvēkus pārstāv, piemēram, biedrība “Latvijas Ainavas”, kuras pārstāvji pauž viedokli, ka šis jautājums nav svarīgs. Mēs zinām to, ka Latvijas Mednieku savienība un Latvijas Mednieku asociācija kopā pārstāv vairāk kā 10 000 mednieku, neskaitot viņu ģimenes.  Mēs nonākam absurdā situācijā, kad biedrība, kurā iespējams ir 3 līdz 5 biedri, piesavinās sev “sabiedrisko viedokli” un noniecina desmitu tūkstošu cilvēku vērtības un intereses?  Godājamiem deputāti, pirms lemjat, vai šis jautājums ir svarīgs vai nē, lūdzu noskaidrojiet, kurš tiešām pārstāv sabiedrību un kurš uzdodas par tādu?

EKSPERTI UN VIEDOKĻU LĪDERI

Ar nožēlu jāsecina, ka dažādās dzīves jomās, mums nesaprotamu iemeslu dēļ zinātnieku, jomas profesionāļu, ārstu viedokļi netiek respektēti, bet sabiedrība ieklausās skaļos, bet bieži vien nepamatotos blogeru, pašpasludinātu interešu aizstāvju un citu personu viedokļus, kuri ne tuvu nav attiecīgās jomas lietpratēji.

Spilgtākais piemērs ir bērnu vakcinēšana, kad par spīti ārstu izmisīgajiem aicinājumiem vakcinēt bērnus, personas izvēlas ticēt neskaidras izcelsmes rakstam internetā vai anonīmam viedoklim forumā.  Ļoti līdzīga situācija ir šobrīd, kur no vienas puses mēs saskaramies ar kvalificētu ekspertu viedokļiem un no otras puses viedokļi līderi ar diskutablu kompetenci. Tāpēc, lūdzam, Jūs nopietni izvērtēt, kuri viedokļi būtu ņemami vērā un kuri - nē.

Zemāk var apskatīt, kas tad pārstāv izskanējušos viedokļus, kā arī īsu ieskatu viedokļos.

“Bērni un jaunieši, kuri ir bijuši medībās vai iet līdzi vecākiem regulāri, daudz skaidrāk apzinās dzīvības un nāves robežu, cilvēka atbildību un dzīves vērtību. Viņi ir daudz patstāvīgāki un nopietnāki, nekā viņu vienaudži, kuriem tādas iespējas nav.”[1]

Dr.psych. Gatis Bušs

Sistēmiskais ģimenes psihoterapeits

“Jaunietis nevis sēž pie datora un spaida tās podziņas, bet iziet dabā un redz visu dzīvo kā vienu veselu. Mednieku bērni saprot, ka nedzīvojam Centrāltirgus skārnī , kur ir tikai nokautas vistas un cūkas. Mēs dzīvojam reālā pasaulē, kurai ir saikne ar mums un mēs par to esam atbildīgi.” [2]

Jānis Ķīsis

Rīgas Stradiņa universitātes

Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras

Asociētais profesors

“Jāpiezīmē, ka starp pusaudžiem ir ļoti liels līdz šim neapzinātu depresiju risks, kas var vainagoties pat ar pašnāvību. Lielāko daļu laika bērns un jaunietis pavada skolā un mājās, un, ja viņam nav hobija, tas ir ievērojami sliktāk nekā tad, ja tāds ir un vēl piedevām – atbilstošā vidē. Es kā ārste rehabilitoloģe vēlētos, lai jaunieši būtu fiziski aktīvi un labāk, lai viņiem patīk iet medībās vai trenēties šaušanas sportā, nekā sēdēt pie datora.”[3]

Līga Priediena

Liepājas reģionālās slimnīcas

Fizikālās terapijas un rehabilitācijas nodaļas virsārste

“Ja jaunietim patīk medības kopā ar tēvu, tad lai viņš to regulāri dara. Nekāda psiholoģiskā trauma jaunietim medībās nemaz nevar būt, īpaši, ja viņš ir no mednieku ģimenes, kur dzīves cikls un medību būtība sen ir izskaidroti. Drošības noteikumus medībās mednieki saviem bērniem arī iemāca jau no mazotnes, tā kā par to jautājumu arī nav ko satraukties”[4]

Dr. Med Anatolijs Danilāns

Gastroenterologs,

Rīgas Stradiņa Universitātes

Iekšķīgo slimību katedras profesors

“Ja viņš pusaudža gados apzināti mācījies mednieka kursos un ir nokārtojis nebūt ne vieglo eksāmenu, sešpadsmit gados izšaujot ar ieroci medībās, psihe noteikti necietīs.”[5]

Artūrs Miksons

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU)

Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas virsārsts

“Es atļautos teikt varbūt izaicinošu domu, ka priekšlikums iesaistīties medībās – tradicionālā nodarbē, varētu būt arī paaudžu paaudzēs mantots veids savas iekšējās agresijas izzināšanā. Ja mēs spējam pieņemt, ka kādreiz, lai izdzīvotu, mums agresija bija vajadzīga vairāk nekā šobrīd, un tās potenciāls varētu būt mūsos saglabājies (ja nu kādreiz atkal noder), tad tās izzināšana, iepazīšana būtu veids, kā personība var pasargāties no agresijas pavēršanas pret sevi un līdz ar to dot kaut mazu, bet devumu pašnāvību skaita mazināšanā.”[6]

Dr. Andis Užāns

Ārsts psihoterapeits 

Kā redzams, ārsti, savas jomas profesionāļi, nesaskata nekādas riskus, kas saistīti ar likumprojekta pieņemšanu. Šajā kontekstā ir lietderīgi pievērsties pretējā viedokļa pārstāvjiem.

Redzamākie iniciatīvas pretinieki ir Astrīda Notte, “Neatkarīgās Tukuma ziņas” ārštata žurnāliste, biedrības “Latvijas Ainavas” valde locekle, kas iepriekš darbojās kā sabiedrisko attiecību speciāliste. Kā norādīja pati Astrīda Latvijas Radio diskusijā raidījumā “Krustpunktā”, viņa nav bērnu tiesību aizsardzības speciāliste. [7] Arī diskusijā vairāk viņa pieminēja lūšu un vilku medības, kā arī medību būtību kā tādu, kas nav saistīts ar likumprojekta galveno diskusiju cēloni – bērnu un jauniešu drošību un veselību, psiholoģisko gatavību. Jājautā arī, vai Nottes kundzei ir nepieciešamā kompetence, lai diskutētu par šiem jautājumiem un uzdoties par sabiedrības viedokļa pārstāvi?

Publiskā telpā ir redzēts arī Ilze Mileiko, Latvijas Universitātes Sociālās antropoloģijas nodaļas pasniedzējas un sociālo procesu pētnieces (maģistra grāds socioloģijā, doktora disertācija folkloristikā) viedoklis: “Manuprāt, pusaudžu medībās iešana nav pati aktuālākā problēma, kas būtu jārisina. Ir daudz citu problēmu, kas ir daudz aktuālākas saistībā ar pusaudžiem, piemēram, vardarbība skolās”[8]. Šajā kontekstā ir tieši tāds pats jautājums, vai folkloristikas un antropoloģijas eksperts ir uzticams avots, jautājumos par jauniešu psiholoģiskās veselības jautājumiem? Atbilde uz šo jautājumu, lai paliek Jūsu ziņā. 

Jā, ir iebildusi Veselības ministrija un  Tiesībsargs, bet vai no viņu puses ir piedāvāts iebildumu pamatojums? Pētījumos vai atzītu ekspertu viedoklī balstīts pamatojums, kāds būtu sagaidāms no šīm iestādēm, ņemot vērā to resursus un intelektuālo potenciālu? Nē, visi iebildumi ir balstīti personīgā nepatikā pret medībām, kā nodarbē vai dzīves veidā, nevis faktos.  Ja tādi ir, tos visi labprāt redzētu, bet kāpēc tie nav darīti nevienam zināmi? Varbūt tāpēc, ka tādu nav vai tie, kas ir pieejami, apstiprina mednieku pozīciju? 

Rezumējot, šī sabiedriskā diskusija tika motivēta ar rūpēm par bērnu un jauniešu psiholoģisko veselību un drošību, kas neapšaubāmi ir ļoti svarīgs jautājums.  Un šādā situācijā godājamie tautas pārstāvji, Jums ir jāuzdod jautājums pašiem sev: “Spriežot par bērnu un jauniešu emocionālo gatavību un psiholoģisko veselību, kam Jūs uzticēsities – ārstiem vai sabiedrisko attiecību speciālistiem un folkloristiem?”. Ja medībām tiešām būtu negatīva ietekme uz jauniešu psihi, tad par šo jautājumu pasaulē būtu veikta virkne pētījumu. Mums šādus pētījumus atrast neizdevās un arī oponenti nevienu šādu pētījumu nevar parādīt.

SABIEDRĪBAS TIKUMI

Mēs visi esam laimīgi cilvēki, kaut vai tikai tāpēc, ka dzīvojam valstī, kurā tiek respektēti demokrātijas un tiesiskuma principi. Tas ietver sevī arī to, ka Latvijā ir vieta cilvēkiem ar dažādiem uzskatiem un vērtībām, kuras ir jārespektē neatkarīgi no tā, vai mēs tās atbalstām, vai nē. Nevienu nedrīkst diskriminēt vai ierobežot viņa pārliecības vai dzīvesveida dēļ.

Diemžēl jāsecina, ka pēdējā laikā šie postulāti iegūst deklaratīvu nokrāsu attiecībā uz to praktisko īstenošanu. Sabiedrība no medniekiem pieprasa ņemt vērā tās viedokli. Mednieki to dara – iesaistās diskusijās, izveido ētikas kodeksu, kurā paredz pienākumu rēķināties ar citu personu viedokļiem un uzskatiem. Bet ko mednieku sabiedrība saņem pretī? 

Apvainojumus, ķengas, nosodījumu, nebeidzamos stāstus par mednieku garīgās veselības problēmām, dažreiz pat publiskus aicinājumus izrēķināties. Mēs to paciešam un klusi darām savu darbu, kas ir visas sabiedrības interesēs. Tomēr situācija, kad noteikta sabiedrības daļa, savu uzskatu dēļ pastāvīgi tiek aizvainota nav pieņemama demokrātiskā un tiesiskā valstī!  Kāpēc sabiedrība, dažu desmitu viedokļu paudēju personā mēģina piespiest mūs atteikties no mūsu dzīvesveida kopšanas un nodošanas nākamajām paaudzēm? Kāpēc liek mums kaunēties par to, ar ko mums būtu jālepojas? Vai demokrātiskā sabiedrībā ir pieņemami, ka viena no tās daļām pastāvīgi tiek deklarēta kā mazvērtīga un slima?

Vai ugunsdzēsējs Tomass Jaunzems, kurš pašaizliedzīgi glāba un glābj citu cilvēku, dzīvības ir garīgi slims? Vai izcilais ārsts kardiologs Andrejs Ērglis, kurš arī glābj cilvēku dzīvības, ir garīgi nelīdzsvarots? Vai bobslejists Oskars Ķibermanis, kas iegulda smagu darbu, lai pārstāvētu Latvijas karoga krāsas, ir asinskārs barbars, par kādu mēģina pasludināt medniekus?

Jā, varbūt tas ir pārsteigums, bet iepriekšminētās personas ir mednieki, tapāt kā ļoti daudzi mūsu vidū. Un mēs arī esam sabiedrības daļa, kura sagaida, ka tās uzskati tiek respektēti. Medniekiem nevajag, lai visi mīlētu medības, jo tā ir katra cilvēka individuālā izvēle. Mēs pieņemam, ka sabiedrībā var būt medību pretinieki, bet atklātā necieņa un nepārtraukti pazemojumi gan nav pieņemami.

Godājamie Deputāti, Jūs esat tiesīgi izvēlēties, kā balsot par konkrēto likumprojektu, bet neatkarīgi no tā, kāds  būs šīs balsojums, mēs aicinām balstīt Jūsu lēmumu faktos un lietpratēju viedokļos, nevis sekot “aklu viedokļu paudēju” uzskatiem. Ne velti vēstules ievadā ir minēts citāts no Mateja Evaņģēlija un cerams, Jūs spēsiet atrast sevī spēku akli nesekot “aklu viedokļu paudējiem”, kas noved pie visu iekrišanas bedrē!

Latvijas mednieku vārdā,

Jānis Baumanis

Latvijas Mednieku savienības

valdes priekšsēdētājs

[1] http://www.la.lv/psihoterapeits-buss-ja-medibas-ir-veids-ka-berns-var-but-kopa-ar-savu-teti-tas-ir-loti-apsveicami

[2] http://www.la.lv/janis-kisis-tas-ir-viru-gars-ko-mednieks-ieaudzina-un-nodod-saviem-berniem

[3] http://www.la.lv/medike-labak-medit-vai-treneties-sausanas-sporta-neka-sedet-pie-datora

[4] http://www.la.lv/ja-jaunietis-sajusma-par-medibam-veselibai-tas-ir-loti-labi-danilans-par-medibu-temu

[5] http://www.la.lv/viedoklis-jaunietis-medibas-bez-kontrindikacijam-bet-ar-attiecigu-sagatavosanu

[6] https://www.delfi.lv/news/national/politics/vai-pusaudzim-jasauj-medibas-daziem-vispar-dzive-nevar-dot-ieroci.d?id=50779429

[7]  https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/diskusija-no-cik-gadiem-laut-lietot-medibu-saujamieroci.a114054/

[8] https://www.delfi.lv/news/national/politics/vai-pusaudzim-jasauj-medibas-daziem-vispar-dzive-nevar-dot-ieroci.d?id=50779429