Mednieku aktualitāte. Skaņas slāpētāji - par vai pret?

Grozījumu nepieciešamība tiek pamatota ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) augsto izplatību Latvijas teritorijā. Grozījumu virzītāji prognozē, ka skaņas slāpētāju lietošana palīdzēs straujāk samazināt meža cūku populāciju. Jau iepriekš medijos vairākkārtēji izskanējis, ka Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts meža dienests rekomendē medību tiesību īpašniekiem meža cūku skaitu samazināt no aptuveni 70 tūkstošiem līdz aptuveni 10 tūkstošiem, tādējādi praktiski apturot infekcijas izplatīšanos dabiskā ceļā - no dzīvnieka uz dzīvnieku. Tiek izteikta arī prognoze, ka šādi tiks samazināts arī apdraudējums cūkkopības un gaļas pārstrādes nozarei.

Likumprojekta autori norāda, ka trokšņu slāpētāji medībās jau šobrīd tiek lietoti Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā un Dānijā un nerada arī papildu apdraudējumu sabiedrības drošībai. Tāpat likumprojekta autori norāda, ka trokšņa slāpētāji šāviena trokšņa līmeni samazina aptuveni par 30–40% un, šaujot ar trokšņa slāpētājiem aprīkotiem šaujamieročiem, citas meža cūkas tiek mazāk traucētas, kas ierobežo šo dzīvnieku migrāciju.

Iekšlietu ministrijā un Saeimas Aizsardzības komisijā ir notikušas divas sanāksmes, kurās piedalījās arī Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.

Pēc viņa vārdiem, Iekšlietu ministrija ir izteikusi priekšlikumu, ka skaņas slāpētāji būtu jāreģistrē un ka jānosaka arī atsevišķi ierobežojumi, piemēram, skaņas slāpētājus nevajadzētu atļaut pusautomātiskajiem vītņu stobra un mazkalibra šaujamieročiem. Savukārt Saeimas Aizsardzības komisijā, kurā tika lemts, vai virzīt priekšlikumu Saeimas pirmajam lasījumam tika diskutēts par to, kas tad īsti ir šie klusinātāji. Baumanis skaidro, ka sanāksmē vienojās lietot terminu "skaņas slāpētāji", jo tie noslāpē šāviena troksni par 20-30%, padarot to cilvēka ausij nekaitīgu. Par klusinātājiem, ko izmanto uz īsstobra šaujamieročiem vai militāristi un policija, lietojot ar zemskaņas ātruma patronām, vispār netiek runāts. Baumanis stāsta, ka šādus šāvienus tiešām var noklusināt līdz klusam paukšķim, bet medību gadījumā ar skaņas slāpētāju tiek noņemtas augstās, spalgās skaņas, saglabājot pietiekami skaļu troksni, ko var dzirdēt arī kilometra attālumā un tālāk.

Saeimas aizsardzības komisijā pret skaņas slāpētāju atļaušanu neiebilda ne Iekšlietu ministrija, ne LR Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš piedalījās šajā sanāksmē, uzskatot, ka skaņas slāpētāju atļaušana nekādā veidā nepasliktinās kriminogēno situāciju Latvijā. Pēc viņa vārdiem, ģenerālprokuratūrai jau šodien ir dati par skaņas slāpētāju izmantošanas gadījumiem, skaidri apzinoties, ka tie, kas ir vēlējušies, jau sen šādus klusinātājus ir iegādājušies.

LMS nacionālajā padomē un valdē šis jautājums tika plaši diskutēts, un domas dalījās jautājumā, vai trokšņu slāpētāju atļaušana medību ieročiem neveicinās malumedību skaita pieaugumu. Malumedības pēc būtības ir krimināli un ētiski nosodāma rīcība, un, skaidrs, ka malumednieki arī bez grozījumiem likumdošanā medību ieroču skaņas slāpētājus jau izmanto. LMS Aizputes nodaļas vadītājs Gints Kaktiņš ir kategorisks un iebilst pret klusinātāju lietošanu medībās. Viņš uzskata, ka pašreiz cīnoties pret malumedībām, mednieki brauc uz šāvienu, kurš atskanējis vietā, kur paši nemedī. „Ja malu mednieku šāvienus varēs sadzirdēt ievērojami īsākā distancē nekā līdz šim, tiks lielā mērā zaudēta kontrole pār medību iecirknī notiekošo”, tā viņš. Arī LMS valdes loceklis Jānis Ģirnis uzskata, ka lielākoties mednieku vidū valda neizpratne, kāpēc Saeima konceptuāli atbalstījusi skaņas slāpētāju ieviešanu medību ieročiem, kā galveno argumentu minot, ka tas palielinās malumedību iespējamību.

Savukārt LMS Nacionālās padomes loceklis un Sēlijas reģiona vadītājs Māris Bondars atbalsta trokšņa slāpētāju legalizāciju, konkretizējot, ka sākt gan vajadzētu ar .222 Rem nevis ar .223 Rem, ko var izmantot gan medībās, gan šautuvēs. „Pat tādās konservatīvās valstīs kā Anglija, skaņas slāpētājus obligāti jālieto šautuvēs, medībās tos plaši izmanto Skandināvijas valstīs”, stāsta Bondars. Viņš arī oponē Gintam Kaktiņam, ka gadījumi, kad, reaģējot uz šāviena troksni, mednieki būtu aizturējuši malumedniekus gada laikā ir ne vairāk kā 1-2. Līdzīgās domās ir vēl arī citi LMS reģionu vadības pārstāvji.

Ieviešot šāviena skaņas slāpētājus Jānis Baumanis kā pozitīvus min šādus aspektus:

Samazinās kaitējums šāvēja veselībai, jo šāviena troksnis tiek samazināts līdz līmenim, kas nav kaitīgs cilvēka dzirdei
Samazinās trokšņa piesārņojums, iespējams droši medīt tuvāk apdzīvotām vietām. Jau šobrīd ne tikai Rietumeiropā, bet arī Latvijā novērojama situācija, ka iedzīvotāju sūdzību dēļ tiek traucēts legālu, licencētu šautuvju darbs. Sagaidāms, ka nākotnē šī problēma tikai pieaugs
Palielinās iespēja sekmīgi medīt. Gaidot dižmedījumu, var droši nomedīt lapsu vai jenotsuni, bet nomedījot vienu meža cūku, ievērojami pieaugs iespēja tai pašā vietā sagaidīt vēl kādu

Kā negatīvo aspektu var minēt teorētisko risku, ka pieaugs nelikumīgu medību apjoms. Tomēr reālā situācija pierāda, ka malu mednieku rīcībā šādi un vēl efektīvāki rīki jau šobrīd ir pieejami un nekādi aizliegumi viņus no to lietošanas nav atturējusi. Līdz ar to, atļaujot medniekiem lietot šāvienu skaņas slāpētājus, malu medību risks nepalielināsies.

Tā kā Latvijas Mednieku savienība nav šo grozījumu virzītājs, līdz šim organizācija ir saglabājusi neitrālu pozīciju. Ņemot vērā, ka Saeima pirmajā lasījumā skaņas slāpētāju ieviešanu ir atbalstījusi, LMS nacionālā padome un valde, uzklausot argumentus un atšķirīgos viedokļus, tuvākajā laikā noformulēs savu pozīciju. „Caur mājaslapu, semināriem, individuālām tikšanām, caur reģionu vadītājiem informēsim mednieku sabiedrību par tālākajiem soļiem un LMS rīcību”, tā LMS valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. Viņš uzsver, ka ja skaņas slāpētājus atļaus izmantot medībās, tad noteikti to ir jāļauj darīt arī šautuvēs – treniņšaušanai un sportam.