Medības – neatņemama Norvēģijas kultūras sastāvdaļa

Medību tiesības Norvēģijā

Medību tiesības Norvēģijā pieder zemes īpašniekam, tāpēc medības ir atļautas tikai tad, ja jums ir atļauja no zemes īpašnieka. Zemes īpašnieks var būt valsts, pašvaldība vai privātpersona. Pēc vizītes laikā saņemtās informācijas gandrīz puse jeb aptuveni 50% Norvēģijas zemes pieder valstij. Svarīgi piebilst, ka valstij piederošas zemes atrodas Norvēģijas ziemeļos, bet dienviddaļā, kuru vizītē apmeklēja LMS, to praktiski nav.

Vienīgais izņēmums, kad nav nepieciešama medību atļauja no zemes īpašnieka, ir jūras putnu medības no krasta vai no laivas, taču šajā gadījumā jums vismaz vienu gadu ir jābūt šīs valsts rezidentam.

Medību tiesību politika paredz, ka katru gadu pirms medību sezonas sākuma ikviens mednieks maksā ikgadējo medību licences maksu. Turklāt visiem medniekiem ir jābūt reģistrētiem Norvēģijas mednieku reģistrā.

Saskaņā ar Norvēģijas likumiem visas savvaļas sugas, tai skaitā arī putnu olas un ligzdas, ir aizsargātas, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi. Medību sezonu noteiktajām medījamo dzīvnieku sugām valstī nosaka Norvēģijas Vides aģentūra. Saskaņā ar likumu medījamo dzīvnieku sugas ir sadalītas divās grupās. Mazo medījamo dzīvnieku grupā ietilpst mednis, rubenis, pīle, zoss, balodis, zaķis, ūdele un rudā lapsa, savukārt lielo medījamo dzīvnieku grupā ir alnis, stirna, savvaļas ziemeļbriedis un staltbriedis.

Īpaši gribam uzsvērt, ka meža cūku populācija Norvēģijā ir ļoti niecīga un sastopama tikai tuvu Zviedrijas pierobežai.

Medības - stingri reglamentēta joma

Medniekiem Norvēģijā ir jābūt kvalificētiem prasmē lietot šaujamieročus, lamatas vai citu medību aprīkojumu, kā arī jāpārzina ar medībām saistītie noteikumi. Jāatzīmē, ka medības ar loku šajā valstī vēl nav atļautas. Tāpat medniekiem ir jāzina, kādas sugas tie var medīt un jāspēj tos atpazīt. Par mednieku var kļūt, nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu – teorētisko zināšanu pārbaudi un šaušanas prasmju testu. Minimālais mednieka vecums ir 16 gadi, lai medītu mazo medījamo dzīvnieku sugas un 18 gadi – lielo medījamo dzīvnieku sugu medībām.

Vizītes laikā uzzinājām, ka viesmedniekiem no citām valstīm nav nepieciešams kārtot kvalifikācijas pārbaudi, ja viņi var sniegt pierādījumus par medību kvalifikāciju savā valstī. Tādā gadījumā dokumentācija jānosūta Norvēģijas mednieku reģistram.

Medību sezonas un kvotu noteikšana

Medību sezonas termiņi un kvotas noteiktajām medījamo dzīvnieku sugām tiek regulētas valsts politikas līmenī. Taču, ja tas ir pamatoti, arī vietējā vara municipalitātes līmenī var noteikt savu regulējumu. Tāpat gan lielajām, gan mazajām medījamo dzīvnieku sugām zemes īpašnieks var ierobežot medību sezonas ilgumu, kā arī noteikt, kādu dzīvnieku skaitu dienā mednieks drīkst nomedīt. Tajās municipalitātēs, kur ir atļautas lūšu medības, vietējā vara, izanalizējot situāciju, var noteikt kvotas. Ņemot vērā, ka lauksaimniecība tajās municipalitātēs, kuras LMS delegācija apmeklēja, ir ļoti nozīmīga, pārliecinājāmies, ka vietējā municipalitāte var pieņemt lēmumu par kvotu palielināšanu vai sezonas pagarināšanu nozīmīgu lauku postījumu gadījumos. LMS Ziemeļkurzemes reģiona vadītājs Ivars Lodiņš, kurš bija viens delegācijas pārstāvjiem uzskata, ka Norvēģija ir ieviesusi dinamisku, ar medībām saistīto, procesu pārvaldības modeli, kur būtiska ir municipalitāšu (pašvaldību) loma, jo tām ir tiesības lemt par iecirkņiem, medību limitiem, medību sezonas termiņiem un postījumiem. "Pēc savas būtības šāds pārvaldības princips ir labs, bet tas prasa no pašvaldībām zināšanas un objektivitāti. Attiecinot uz Latviju, uzskatu, ka sabiedrība un izpildinstitūcijas šādam modelim vēl nav gatavas, un lielākais cietējs būtu daba," tā Ivars Lodiņš.