LMS vizītē pie Norvēģijas Mednieku un makšķernieku asociācijas

Norvēģijas mednieku un makšķernieku intereses pārstāv viena - gan medniekus, gan makšķerniekus vienojoša organizācija. Paši norvēģi uzskata, ka tas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir retums, ka abas šīs jomas ir apvienojušās vienā asociācijā. Tas nebūt gan nenozīmē, ka, lai medītu un makšķerētu Norvēģijā, jābūt par asociācijas biedru, taču liels vairums mednieku un makšķernieku izvēlas iesaistīties organizācijā. Biedru skaits to apliecina – no 5 milj. Norvēģijas iedzīvotāju 2,5% ir asociācijas biedri – kopā 114 tūkst. dalībnieku. Pēc asociācijas pārstāvju aplēsēm visā valstī ir 150 tūkst. aktīvu mednieku, kas ik gadu nomedī aptuveni 1 milj. dažādu medījumu – kā mazos, tā dižmedījumus.

Norvēģijas asociācijas pārvaldes stuktūra ietver padomi, valdi, administrāciju (90 darbinieki, kas pastāvīgi strādā organizācijā) un reģionālās nodaļas, kurās aktīvi iesaistās vietējie klubi. Augstākā organizācijas lēmējinstitūcija ir biedru kopsapulce jeb ģenerālā asambleja. 1/3 no organizācijas budžeta veido biedru nauda, 1/3 – valsts atbalsts, 1/3 – ieņēmumi no žurnālu pārdošanas un reklāmas. Asociācija izdod gan medību un makšķerēšanas ikmēneša žurnālu, gan reģionālo nodaļu izdevumus. Individualā biedra nevis kluba biedra nauda veido aptuveni 60 eiro gadā.

Asociācijas pārstāvji viennozīmīgi apstiprina, ka viņu galvenais darbs ir mednieku un makšķernieku interešu aizstāvība jeb visaptverošs lobijs. “Mēs vienmēr komunikācijā balstāmies uz faktiem, bet emocijas un priekšstatus atstājam otrajā plānā”, stāsta mednieku un makšķernieku organizācijas pārstāvji. Katru gadu organizācija veic socioloģisko pētījumu (iedzīvotāju aptauju), ko sauc par Norvēģu dabas un vides barometru. Neskatoties uz to, ka pieaug arī negatīvs sabiedriskais viedoklis pret medībām, rezultāti ir iepriecinoši un stabili – 73% aptaujāto izrāda pozitīvu attieksmi pret medībām; 85% respondentu ir pārliecināti, ka medības tiek organizētas drošā un humānā veidā.

Kā tiek sasniegti šādi rezultāti? Uzzinātais apliecina, ka tas ir mērķtiecīgs un pastāvīgs darbs. Pirmkārt, sekmīgs asociācijas dialogs ar vides pētniecības jeb akadēmiskajiem pārstāvjiem, kā arī aktīva mednieku iesaistīšanās dabas pētījumos un dažādos monitoringos. Tādējādi asociācija var mērķtiecīgi un pārdomāti iesaistīties cīņā arī pret nevēlamām jeb invāzajām dzīvnieku sugām (jenotsuns, ūdeles, vēži utt.).

Otrkārt, iesaistīšanās politikas veidošanā. Te asociācija par savu galveno uzdevumu uzskata politisko lobēšanu, kuras pamatā arī ir dialogs un pozitīvas sadarbības veidošana. Asociācija uzrunā gan politiskās partijas, gan parlamentu, gan valdību ar virsmērķi – medības ir pozitīva brīvdabas aktivitāte. Zemes īpašniekiem medības ir nozīmīgs ienākumu avots.

Treškārt, tā ir sadarbība ar medijiem. “Nenoliedzami, ka reģionālie mediji mūs uztver pozitīvāk, savukārt lielo pilsētu un nacionālie mediji ir vairāk fokusēti uz sensācijām, tāpēc medību ētikas jautājumi un mednieku izglītošana par tiem ir nepārtrauktā asociācijas dienaskārtībā”, tā norvēģi. Kā svarīgākie negatīvie aspekti mediju vidē tiek minēti malu medniecības gadījumi un dzīvnieku sašaušanas negadījumi.

Ceturtkārt, tas ir sabiedriskais darbs – pozitīvas reputācijas veidošana, dažādi projekti, lai iesaistītu jaunus biedrus, jauniešus un sievietes. “Šobrīd mūsu asociācijā ir 11% sieviešu, un mēs uzskatām, ka sieviešu iesaiste ir jāpalielina, jo medības nav tikai vīriešu nodarbe, bet ir lieliska aktivitāte visai ģimenei”, stāsta asociācijā.  Aizvien vairāk sieviešu kļūst par medniecēm, taču viennozīmīgi tas process ir savādāks un sarežģītāks”, tā pārstāvji. Viņi stāsta, ka sieviešu iesaistei rīko īpašas medības un pasākumus, kur piedalās tikai sievietes. Lai barjeras pārvarētu, ir arī sievietes, kas vada medību kursus un šaušanas apmācību.