LMS aicina PVD atcelt dzinējmedību ierobežojumus ĀCM skartajās teritorijās

Darba grupas sanāksme, kurā piedalījās PVD pārstāvji, VMD ģenerāldirektors Andis Krēsliņš, AS LVM pārstāvis Guntis Ščepaniks, kā arī LMS valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis un LATMA valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks, tika diskutēts par medību ierobežojumu veidiem, efektivitāti  un lietderību.

Jānis Baumanis uzsvēra, ka līdz šim noteiktie medību ierobežojumi sevi bija attaisnojuši un pēdējo divu gadu laikā ĀCM izplatījās dabiskā ceļā, no meža cūkas un meža cūku. Tomēr, šis vasaras un rudens notikumi, kad ĀCM strauji izplatījās lēcienveidīgi (Ķegums, Allaži, Baldone, Slampe, Dundaga) liecina, ka šajā gadījumā slimības izplatībai nav nekāda sakara ar dzinējmedībām. Tāpat J. Baumanis uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, kāds lēmums tiks pieņemts, būs neapmierinātie, kas teiks, ka lēmums ir kļūdains. Tie, kam medības ar dzinējiem tiek aizliegtas, uzskata, ka tas ir nepamatoti, savukārt, ja aizliegums netiek noteikts, tad apkārtējie klubi pārmet, ka tieši dzinējmedību dēļ slimība tiek izvazāta tālāk. Kā pozitīvais arguments dzinējmedību atļaušanai tika minēts arī tas, ka rudenī tieši medības ar dzinējiem ir efektīvākais veids, kā samazināt meža cūku skaitu, jo gaides medības šobrīd nav diezko efektīvas.

AS LVM pārstāvis Guntis Ščepaniks norādīja, ka dzinējmedību aizlieguma rezultātā Latvijas ziemeļaustrumu daļā ir pieauguši briežu dzimtas dzīvnieku postījumi mežsaimniecībai. Kurzemē šis jautājums ir daudzkārt aktuālāks, jo tur arī līdz šim postījumu apjoms mežsaimniecībai bija krietni lielāks kā pārējā Latvijā un prognozējams, ka gadījumā ja medības ar dzinējiem būs aizliegtas, postījumu apjoms, kā arī jaunaudžu aizsardzības izdevumu apjoms pieaugs dramatiski.

PVD pārstāvji norādīja, ka dzinējmedību aizliegums buferzonā starp inficēto un neskarto teritoriju ir noteikts Eiropas Komisijas apstiprinātajā ĀCM ierobežošanas stratēģijā. Tāpat tika norādīts, ka augstākais riska faktors ir atsevišķu mednieku vēlme pēc dzinējmedībām doties mājās ar medījuma gaļas porciju, neievērojot prasību medījumu uzglabāt līdz analīžu rezultātu saņemšanai. Viens no PVD priekšlikumiem bija saglabāt esošo kārtību, nosakot dzinējmedību aizliegumu, bet samazinot teritoriju, kur dzinējmedības nav atļautas līdz 500 m - 1 km radiusam. VMD ģenerāldirektors Andis Krēsliņš norādīja, ka šāda norma būs grūti administrējama, kā arī teritorija, kurā medības ar dzinējiem ir aizliegtas var būt diezgan  ievērojama, ja ĀCM tiek konstatēta vairākiem dzīvniekiem dažu km attālumā vienam no otra.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka, izvērtējot riskus un ieguvumus, ko var dot dzinējmedību aizliegums, turpmāk lielāka uzmanība jāpievērš tieši biodrošības prasību ievērošanai medībās. Turpmāk, dzinējmedības tiks atļautas, ja tiks ievēroti sekojoši nosacījumi: medības ar dzinējiem būs jāpiesaka VMD un mednieki varēs pierādīt, kā tiek nodrošinātas biodrošības prasības. Kā galvenās biodrošības prasības, kas medniekiemjāievēro, tiek minētas bedres meža cūku iekšu un ādu glabāšanai vai aprakšanai, dezinfekcijas paklājiņi, kā arī spēja nodrošināt nomedīto meža cūku uzglabāšanu līdz analīžu rezultātu saņemšanai. Ja šīs prasības tiks ievērotas, medības ar dzinējiem tiks atļautas.

Papildus šīm prasībām gan PVD, gan LMS aicina medniekus pievērst pastiprinātu uzmanību arī pārējām bidrošības prasībām - pēc medībām mazgāt un dezinficēt kravas kastes vai piekabes, kurās transportētas nomedītās meža cūkas, neizmantot medību suņus inficētajās un neskartajās teritorijās jeb darīt to ar vismaz 5 dienu starplaiku, kā arī nemest mežā gaļas produktu atliekas. 

Ir skaidrs, ka vairs nav ilgi jāgaida, kad ĀCM būs jau visā Latvijas teritorijā, tomēr LMS vēlreiz vēlas uzsvērt, ka mednieki ir pietiekami liela riska grupa, kas ar neapdomīgu rīcību var veicināt slimības izplatīšanos. Tādēļ aicinām medniekus pievērst vislielāko uzmanību biodrošības prasību ievērošanai medībās, lai tādā veidā iegūtu vēl dažus mēnešus laika un iespējas nomedīt pēc iespējas vairāk meža cūku, nevis nodarboties ar līķu vākšanu un rakšanu.