Konferences "Medības 2018" videomateriāli un preses relīze
Konferences "Medības 2018" videomateriāli - ATVĒRT ŠEIT.
Preses relīze 20.02.2018.
Konferencē “Medības 2018” aktualizēta ciešāka resoru sadarbība un apzinātas nozares problēmas
16. februārī Rīgā, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) administratīvajā ēkā, norisinājās zvērinātu advokātu biroja (ZAB) “BDO Law” un finanšu konsultāciju biroja “BDO Latvia” sadarbībā ar medību nozares organizācijām rīkotā medību konference “Medības 2018”.
Šī ir jau otro gadu pēc kārtas rīkotā konference nozares profesionāļiem no visas Latvijas, pulcējot organizāciju un valsts iestāžu pārstāvjus, lai identificētu aktuālās problēmas un rastu optimālos risinājumus, rosinātu diskusiju, kā arī veicinātu sabiedrības izpratni par medību patieso nozīmi tautsaimniecībā un dabas aizsardzībā.
Atklājot konferenci, vārds tika dots zemkopības ministram Jānim Dūklavam, kurš akcentēja, ka mūsdienu civilizētajā pasaulē medības jau sen vairs nav uztverama kā izklaide vai brīvā laika pavadīšanas veids, bet gan ir viens no neatņemamiem vides apsaimniekošanas instrumentiem, jo ar medību palīdzību tiek regulētas un stabilā lielumā uzturētas medījamo dzīvnieku populācijas, veicināta ekoloģiskā stabilitāte, bioloģiskā daudzveidība un, kas nav mazsvarīgi – dota iespēja pastāvēt saistītajām nozarēm.
Konferences idejas autors, ZAB “BDO Law” vecākais jurists Artūrs Surmovičs iezīmēja pozitīvo aspektu, ka jau pērn pirmajā medību nozarei veltītajā konferencē galvenais mērķis bija sapulcināt pie viena galda visu iesaistīto institūciju pārstāvjus, kas arī izdevās: “Panākt to, ka visi ir vienuviet, gadās ļoti reti, tādēļ šī varētu būt ideāla platforma, kā to izdarīt. Pēc pirmās konferences rīkošanas bija jāsaprot, cik liela nozīme ir dotajam ieguldījumam medību nozarē, vai vērts rīkot pasākumu šādā formātā. Apkopojot rezultātus, saņemtās atsauksmes un viedokļus, sapratām, ka tas jādara!”
Pirmais ar prezentāciju par medību lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un lielo plēsēju sugu aizsardzībā un apsaimniekošanā uzstājās Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, iepazīstinot ar zinātniski pamatotiem uzskatiem par sabiedrībā dažkārt divām savstarpēji nošķirtām jomām – dzīvās dabas resursu izmantošanu, šajā gadījumā medībām, un šo resursu un daudzveidības saglabāšanu, kas ir vides un sugu aizsardzība.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis vairākkārt uzsvēra, ka medību resursu administrēšanā jau tuvākā nākotnē paredzēts daudz plašāk pielietot informācijas tehnoloģijas, tās izmantojot arī sabiedrības informēšanā par medību resursu stāvokli, tāpat jāturpina darbs pie objektīvākas, starptautiskiem standartiem atbilstošas informācijas par medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli nodrošināšanas. To plānots īstenot, aktīvāk sadarbojoties ar medniekiem, atbildīgāk iesaistot medību tiesību lietotājus pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanā, kā arī ar mednieku kvalifikācijas paaugstināšanu.
LVM Meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks aicināja medniekus medīt pārdomāti, kā arī vairāk un aktīvāk, lai samazinātu atsevišķu dzīvnieku sugu populāciju un panāktu līdzsvaru starp mežsaimniecību un medību saimniecību, jo, kā liecina statistika, izmaksas par meža aizsardzības platībām dzīvnieku nodarīto postījumu dēļ pēdējos gados ir ievērojami pieaugušas, savukārt nomedīto dzīvnieku skaits atbilstoši reglamentētajam daudzumam mēdz būt pat visai tālu no 100% robežas.
Par to, kā nepareiza vai neprecīza grāmatvedības kārtošana var traucēt medībām, iepazīstināja AS “BDO Latvia” auditore Lelde Olšteina, kura atgādināja arī par atbildību, kas iestājas likumā noteiktajā kārtībā, ja šie noteikumi netiek ievēroti.
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis, stāstot par medniekiem izvirzītajām kvalifikācijas un ētikas prasībām, uzsvēra, ka ir pēdējais laiks sākt nopietni domāt par Latvijas mednieku ētikas kodeksa izveidi, jo citām Rietumeiropas un kaimiņvalstīm tas jau ir iestrādāts speciālā dokumentā.
Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultātes dekāns Andris Pētersons iepazīstināja ar apjomīgā pētījuma “Sabiedrības attieksme pret medniekiem un savvaļas dzīvniekiem” rezultātiem, kurā secināts, ka to cilvēku, kuri nemedī un nav saistīti ar šo nozari, attieksme pret medniekiem ir negatīvāka nekā pret pašu procesu – medībām. Turklāt lielākā daļa šo “nemednieku” pauž viedokli, ka savvaļas dzīvnieku medības ir pieļaujamas.
Žurnāla “Medības” galvenā redaktore un Latvijas Mednieku asociācijas valdes locekle Linda Dombrovska sniedza praktiskus piemērus par mednieku un dabas aizsardzības organizāciju pieredzi starptautiskajā sadarbībā, norādot, ka visā Eiropā nepieciešams ievērojami lielāks mednieku organizāciju lobijs, kuras saņem daudzkārt mazāku finansējumu atšķirībā, piemēram, no dabas un dzīvnieku aizsardzības organizācijām. Tajā pašā laikā medībām, kas klasificējama kā mednieku brīvā laika nodarbe, ir ietekme uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, sabiedrības drošību, ceļu satiksmes drošību, dabas aizsardzību, zinātni, kultūru, dzīvnieku populāciju, ekonomiku un daudzām citām nozarēm. “Kuram citam hobijam ir tāda ietekme?” retoriski vaicāja L. Dombrovska.
Saistībā ar pēdējo trīs konferences runātāju teikto aktīvi tika spriests par sabiedrības attieksmi pret medniekiem un medībām tās redzējumā, ko pēdējā laikā galvenokārt nelabvēlīgi ietekmējuši tādi faktori kā pašu mednieku publicētās bildes sociālajos tīklos, neprecīzi interneta lietotāju interpretējumi vai pat apzināti veiktas nelabvēļu darbības, iedzīvotāju neiedziļināšanās patiesajos procesos un iesakņojušies stereotipi, kā arī nepietiekamā komunikācija starp nozares pārstāvjiem un cilvēkiem, kuri nav saistīti ar šo jomu.
Tāpat konferences laikā vairākkārt izraisījās diskusija par patieso vilku populācijas apjomu Latvijā, jo šajā jautājumā atšķirīgs viedoklis bija par aprēķinātajiem statistikas datiem un mednieku novērojumiem. Lai rastu kopsaucēju, tuvākajos mēnešos iesaistītās institūcijas un organizācijas varētu izveidot ciešāku sadarbību, veicot aktīvāku šo zīdītājdzīvnieku monitoringu.
Konference “Medības 2018” tika rīkota sadarbībā ar Latvijas Mednieku savienību, Latvijas Mednieku asociāciju, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts meža dienestu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, kā arī ar žurnāla “Medības”, “Leica Camera AG” oficiālā pārstāvja SIA “Baltic Optics”, SIA “Ieroči” un SIA “Domenikss” atbalstu.