Kādēļ PVD bija spiests pārtraukt meža cūku līķu un blakusproduktu transportēšanu

Kādēļ PVD bija spiests pārtraukt meža cūku līķu un blakusproduktu transportēšanu (PVD mājaslapā minēts, ka tas izveidojies dienesta resursu trūkuma dēļ), kas ar to domāts?

Atbild PVD ģenerāldirektors Māris Balodis:

Aizvadītā gada vasarā Valsts policijas Autopārvadājumu uzraudzības nodaļa Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma laikā apturēja blakusproduktu pārstrādes uzņēmuma transportu ar mājas cūku līķiem no uzņēmuma “Latgales bekons” un sastādīja protokolu par to, ka tie netiek pārvadāti, ievērojot Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) prasības un uzsāka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas skaidrojumu, nolīgumā ietvertās prasības, proti - šādas kravas var pārvadāt tikai apmācīts personāls ar īpaši sertificētu autotransportu, attiecināmas ne tikai uz starptautiskiem, bet arī uz iekšzemes pārvadājumiem.

Zemkopības ministrija šai interpretācijai nepiekrīt.

Lai gan meža cūku līķu savākšana un transportēšana nav PVD funkcija, lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos, PVD to līdz šim, sadarbībā ar medniekiem, darīja. Taču, lai nodrošinātu līķu savākšanu un pārvadāšanu ar specializētu transportu, nepieciešami būtiski valsts finanšu resursi, kuri šobrīd nav iekļauti slimības apkarošanas programmā. 

Jāpiebilst, ka neviena cita ĀCM skartā Eiropas Savienības valsts ADR prasības nepiemēro šādiem iekšzemes pārvadājumiem.

Iesaistītās ministrijas sola, ka šonedēļ šis jautājums tiks skatīts valdībā un grozīti normatīvie akti. Tiklīdz tas notiks, PVD atsāks meža cūku līķu un blakusproduktu transportēšanu.

Jāpiemin, ka šī prasība par nolīguma ievērošanu pašreizējā interpretācijā neattiecas tikai uz PVD, bet uz jebkuru pašvaldības iestādi vai jebkuru organizāciju, kura iekšzemē nodarbojas ar potenciāli slimu dzīvnieku vai to līķu savākšanu un transportēšanu.

Kādas sekas uz cūkkopības nozari (mednieki publiski pauduši bažas, ka Latvija šādā veidā kļūstot par ĀCM perēkli.) Cik pamatotas ir mednieku bažas?

Āfrikas cūku mēris jau tagad ir Latvijas problēma – slimība cirkulē meža cūku populācijā, tāpēc ir jāsamazina meža cūku skaits un jādara viss, lai samazinātu slimības cirkulāciju dabā.

Tādēļ – jā, mednieku bažas ir pamatotas. Ja situācija netiks atrisināta, mājas cūkas būs apdraudētākas kā jebkad pēdējo četru gadu laikā.

Līdzšinējā kārtība bija tāda, ka atrastās beigtās meža cūkas turpat mežā tiek apraktas, savukārt nomedītās ĀCM pozitīvās meža cūkas transportētas līdz speciālam konteineram un pēc tam iznīcinātas. Tas nepieciešams, lai līdz minimumam samazinātu Āfrikas cūku mēra izplatīšanās risku un samazinātu tā cirkulāciju dabā.

Arī Eiropas Komisija ir atzinusi PVD izstrādāto un ieviesto slimības apkarošanas plānu par profesionālu un efektīvu.

Tieši tādēļ ceram, ka šonedēļ šis jautājums starp ministrijām un valdības līmenī tiks atrisināts, un Latvijas cūkkopības nozare nepiedzīvos savas melnākās dienas šī birokrātiskā pārpratuma dēļ.

Līdz šim PVD ar medniekiem ir bijusi ļoti laba sadarbība Āfrikas cūku mēra apkarošanā un izplatīšanās ierobežošanā. Dienests ir organizējis mednieku apmācības par biodrošību medību laikā, vairākkārt ticies un pārrunājis gan esošo situāciju Āfrikas cūku mēra jomā, gan citus ar šo tēmu saistītos jautājumus.

Vai tas nozīmē, ka cūku dedzinātava (Hurikan Pro 1000) Daugavpils pusē arī slēgta? Kad tas notika? Šīs lietas ir saistītas, vai tā?

Jā, Hurikan darbība ir apturēta. Tas noticis tādēļ, ka atšķīrās Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts vides dienesta izpratne par to, kas ir šī iekārta, un kādas tās funkcijas un mērķi.

Hurikan ir mobilā dedzinātava, kurā dedzināt dzīvnieku infekcijas slimību skarto dzīvnieku līķus un blakusproduktus.

Brīdī, kad Latvijā uzliesmoja Āfrikas cūku mēris, nebija neviena uzņēmuma, kurā to būtu iespējams izdarīt, tāpēc, lai gan PVD nav jānodarbojas ar dzīvnieku līķu sadedzināšanu, tika iegādāts Hurikan, kuru izmantojām arī meža cūku līķu operatīvai un drošai sadedzināšanai.

Savukārt Valsts vides dienests uzstāj, ka tā ir stacionāra iekārta dažādu atkritumu sadedzināšanai, tāpēc tai jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, kas izmaksā vairākus tūkstošus eiro.

Tādēļ dienests apturēja dedzinātavas darbību un noslēdza līgumu ar vienīgo komersantu, kas piedāvāja šo funkciju nodrošināt.