Dabas aizsardzības pārvalde saņēmusi iesniegumu atļaut roņu medības

Raidījumā "LNT Ziņas sešos" Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode stāstīja, ka pārvalde nekad līdz šim nav izsniegusi atļaujas roņu ieguvei, jo nav bijuši tādi iesniegumi. Šogad pārvalde ir saņēmusi pirmo iesniegumu. Attiecīgi pārvalde vērtēs, vai pastāv apstākļi, kas varētu pamatot šādas atļaujas izsniegšanu.

Latvijā roņi ir īpaši aizsargājami, bet izņēmuma gadījumos var izsniegt atļauju aizsargājamu sugu medīšanai. Lēmums par šo gadījumu pārvaldei jāpieņem jūlija sākumā. Ja tiks izsniegta atļauja roņu medībām, tā attieksies tikai uz konkrētu apvidu un zvejnieku jeb mednieku. Šādā gadījumā pārvaldei būs jānodrošina kontrole, cik roņu tiks nomedīts.

LMS valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis pauž viedokli, ka Latvijā īsti nevar runāt par roņu medībām, jo mums nav tam piemērotu apstākļu. "Smilšainais liedags roņiem nav piemērots, bet jūrā viņus nomedīt nevar. Vienīgais, par ko Latvijā varētu runāt, ir zvejnieku tīklos sapinušos roņu nogalināšana," tā Baumanis. "Zvejniekiem, protams, tiek nodarīti zaudējumi, bet es uzskatu, ka Latvijas apstākļos tam nav nekā kopēja ar medībām. To varētu traktēt tikai kā ārpuskārtas soli, lai mazinātu zaudējumus zivsaimniecībai," uzsver LMS valdes priekšsēdētājs, pamatojot, ka Latvijā ronis nav medījamā suga, un tā kā atļaujas nemedījamo sugu indivīdu ieguvei izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde, pašvaldībām nav dotas nekādas tiesības kaut ko lemt šajā jautājumā. 

Nav visaptverošu pētījumu pa gadiem, kas parādītu, cik daudz, kāda veida zaudējumi zivsaimniecībai ir nodarīti un cik liela roņu populācija ir sastopama Baltijas jūrā, Latvijas piekrastē.