Cik efektīvi ir pasākumi ĀCM ierobežošanai un kādas prasības var tikt izvirzītas medniekiem?

18. februārī LR Ministru kabinets skatīja Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumiem medību jomā”. Ar pilnu ziņojuma tekstu ikviens interesents var iepazīties MK mājas lapā vai spiežot šeit: ZMZino_130214_ACM

Kādēļ šis ziņojums ir svarīgs un kādas sekas tas var izraisīt medību saimniecībai?
Pirmkārt, šajā ziņojumā parādās oficiālā statistika par meža cūku populācijas stāvokli Latvijā. Gan uzskaites dati, gan limits un nomedīšanas rezultāti. Šie dati parāda to, par ko šķiet jau labu laiku nevienam nebija nekādu šaubu – lielākajā daļā Latvijas gan meža cūku uzskaite, gan limiti ir ievērojami uzpūsti. To apliecina katastrofāli zemā limita izpilde (60%) jeb tikai 50% no kopējā meža cūku skaita. Diemžēl daudzviet Latvijā šī uzskaites un limitu uzpūšana ir notikusi ar aktīvu pašu mednieku līdzdalību. Tā vietā, lai nomedītu atļauto apjomu un, nepieciešamības gadījumā, prasītu VMD papildus medību atļaujas, mednieku klubi grib nodrošināties ar faktiski neierobežotu meža cūku atļauju skaitu, jau iepriekš skaidri apzinoties, ka tik daudz cūku nemaz nav. Savukārt vietām Valsts meža dienests nav pietiekami labi pārzinājis reālo situāciju vai kavējies ar papildus atļauju izsniegšanu. Aicinu medniekus apzināties situācijas nopietnību un izmantot radušos situāciju, lai beidzot sakārtotu meža cūku uzskaites datus, savukārt VMD operatīvi reaģēt un pēc mednieku pieprasījuma izsniegt papildus medību atļaujas. Nekādā gadījumā nevajadzētu šogad nenomedīto meža cūku atļaujas norakstīt „pie rakstāmgalda”. Tādā veidā mēs turpināsim kropļot datus par reālo situāciju. Tiem klubiem, kuri apzināti ir uzrādījuši pārspīlētu meža cūku skaitu, aicinu nākamajā sezonā „nolaisties uz zemes” un uzrādīt reālo meža cūku daudzumu. Es ļoti ceru, ka varu droši apgalvot - ņemot vēro kopējo nostāju valstī par meža cūku skaita samazināšanas nepieciešamību, nevienam klubam nebūs problēmu nepieciešamības gadījumā saņemt virslimitu.

Otra lieta, ar ko šis ziņojums ir interesants, ir meža cūku skaitliskā blīvuma karte.

 Šajā kartē meža cūku blīvums (skaits uz 1000 ha) ir parādīts uz kopējo platību, nevis tikai mežu, kā tas bija līdz šim. Līdz ar to, pat neskatoties uz to, ka uzskaites dati ir uzpūsti, mēs varam iegūt samērā labu priekšstatu par meža cūku populācijas teritoriālo izvietojumu valstī. Un tas, kārtējo reizi apliecina, ka meža cūku „problēma” ir lokāla. Jā, ir vietas Kurzemē, Zemgalē un dažviet arī Vidzemē, kur meža cūku blīvums ir samērā liels, bet Latvijas austrumu daļā, kas ir visbūtiskākā gan no ĀCM, gan KCM izplatības viedokļa, meža cūku blīvums jau šobrīd ir niecīgs. Līdz ar to, uzskatu, ka pasākumi meža cūku skaita samazināšanai būtu jākoncentrē tieši reģionos, kur meža cūku blīvums ir vislielākais, nevis par katru cenu jācenšas nomedīt pēdējās Latgalē atlikušās meža cūkas.

Finansējums problēmas risināšanai un tā izlietojums

ZM ziņojuma noslēguma sadaļa ir veltīta iespējamiem finansējuma avotiem un tā izlietojumam. Jāsaka, ka tieši šī ziņojuma daļa nevis ievieš skaidrību, bet gan rada daudzus jautājumus. Tā, piemēram, man rodas jautājums par vairāku simtu tūkstošu eiro tēriņiem uz valsts austrumu robežas, lai nodrošinātu robežas šķērsojošo personu kontroli. Uz robežām ar Krievijas Federāciju un Baltkrieviju tiek pārbaudīts autotransports, sabiedriskā transporta pasažieri utt. Strādā robežsargi, muitnieki, sanitārā robežinspekcija un kas tik vēl ne. Tajā pašā laikā ĀCM ir konstatēts arī Lietuvā un Polijā. Bet uz Latvijas un Lietuvas robežas netiek veikti pilnīgi nekādi papildus kontroles vai drošības pasākumi! Šo situāciju varētu salīdzināt ar zābaku, kurā ir divi caurumi. Lai cik lielu un dārgu ielāpu mēs liktu uz viena cauruma, ja otrs paliek vaļā, tad kājas sausākas nekļūst! Tieši šāda situācija šobrīd ir izveidojusies uz Latvijas robežām.

Otrs neskaidrais jautājums ir saistīts ar AS „Latvijas Valsts meži” ziedojumu 1 milj. eiro apmērā, kuru plānots izmantot, citēju: "medību tiesību lietotāju materiāli tehniskā nodrošinājuma pilnveidošanai un medību procesa nodrošināšanai". It kā jau skan labi un pareizi. Tikai tālāk tekstā varam lasīt, ka, lai veicinātu intensīvu meža cūku populāciju blīvuma samazināšanu, uz minēto atbalstu var pretendēt medību tiesību lietotāji, kas nomedījuši vairāk nekā 70% no Valsts meža dienesta noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limita), saņemot 35,00 eiro par katru nomedīto meža cūku virs minētajiem 70%. Paskaidrojiet, lūdzu, kā tiks pilnveidots medību tiesību lietotāju materiāli tehniskais nodrošinājums, ja mednieku klubam meža cūku limits ir 10 meža cūkas? Ja visas tiek nomedītas, tad mednieki saņem 3x35 eiro. Kopā 105 eiro no kuriem, visticamākais, vēl būs jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 24% apmērā. Atliek aptuveni 85 eiro. Kādu materiāli tehnisko nodrošinājumu par to var pilnveidot?! Ieliet bākā degvielu un nopirkt paciņu patronu? Tajā pašā laikā, mednieku klubs, kuram limits ir noteikts 200 meža cūkas, ja būs nomedījis 140 no tām, nesaņems vispār neko, jo nebūs pārsniedzis 70% no limita. Uzskatu, ka Zemkopības ministrija šādā veidā sadalot līdzekļus nekādā veidā neveicinās to, lai meža cūkas tiktu intensīvāk medītas tajās vietās, kur to blīvums ir vislielākais, tāpat nekādi netiks veicināta medību saimniecības materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana. Rezultātā nauda tiks nevis mērķtiecīgi investēta konkrētu mērķu sasniegšanai, bet gan vienkārši izšķiesta, izdalot to sīkās daļās.

Ko darīt?

Lai kāds neteiktu, ka kritizēt jau visi māk, bet paši neko labāku piedāvāt nevar, gribu paskaidrot, ka LMS kategoriski iebilda pret šādu „galvas naudu” ieviešanu. Tā vietā mēs piedāvājām izveidot īpašu atbalsta programmu, kur mednieki, atkarībā no limita izpildes intensitātes un nomedīto meža cūku skaita, varētu pretendēt uz atbalsta maksājumu konkrētam mērķim – medījuma pirmapstrādes, uzglabāšanas, kā arī medījuma atlieku savākšanas vietu izveidei vai uzlabošanai. Tad tie klubi, kuriem ir vislielākais meža cūku blīvums, būtu ieinteresēti intensīvāk medīt, lai saņemtu lielāku atbalsta maksājumu. Maksājumi tiktu maksimāli novirzīti uz vietām, kur ir lielākais meža cūku blīvums un tiktu piešķirti konkrētam mērķim un ar noteiktām saistībām. Šādam atbalsta mehānismam piekrita arī visas iesaistītās institūcijas – VMD, PVD un arī naudas devējs AS LVM. Diemžēl šis priekšlikums neatrada dzirdīgas ausis Zemkopības ministrijā.
Latvijas Mednieku savienība aicina medniekus rūpīgi iepazīties ar ZM sagatavoto ziņojumu un pievērst uzmanību tam, lai nākotnē mēs par meža cūku populāciju varētu iegūt maksimāli ticamus datus. Savukārt Zemkopības ministriju mēs gribētu aicināt turpmāk, sagatavojot šādus ziņojumus un lemjot par iespējamiem atbalsta maksājumiem vai finansējuma piešķiršanu, nenorobežoties no medniekus pārstāvošām organizācijām, bet gan komunicēt ar medniekiem un ieklausīties to viedoklī.