Jānis Baumanis piedalās interešu grupu pārstāvju sanāksmē Briselē, kas spriež par lielajiem plēsējiem

5. decembrī Briselē notika darba grupas sanāksme, kuras laikā tika apspriesta Eiropas Savienības platforma lielo plēsēju (vilku, lūšu, lāču un āmriju) jautājumā. Ideja par šādas platformas izveidi nāk no Eiropas Komisijas Vides direktorāta un tās mērķis ir uz brīvprātības principiem apvienot augsta līmeņa pārstāvjus no galvenajām ES interešu pārstāvju organizācijām, kas iesaistītas jautājumos par lielajiem plēsējiem. Galvenais mērķis ir, daloties pieredzē un kopīgi darbojoties, rast risinājumus kā samazināt vai novērst konfliktus, ko cilvēku interesēm rada lielo plēsēju klātbūtne. Šajā sanāksmē piedalījās nepilns simts (95) dalībnieku no visdažādākajām Eiropas Savienības valstīm, kuri pārstāvēja ļoti plašu interešu spektru, sākot no lopkopjiem un medniekiem, līdz visradikālākajām dabas aizsardzības organizācijām un valsts institūcijām. Šajā sanāksmē Latvijas mednieku un lopkopju intereses, pateicoties mūsu lauksaimnieku organizāciju aktīvai darbībai, bija iespēja pārstāvēt arī man.

Kas tad bija sarunas galvenais temats?

Ņemot vērā to, ka lielie plēsēji apdzīvo teritorijas, kas lielākoties nesakrīt ar valstu teritorijām, šobrīd Eiropas Savienībā lielo plēsēju aizsardzībai tiek izstrādāti populāciju līmeņa sugu apsaimniekošanas plāni. Šo plānu jeb pareizāk sakot no tiem izrietošo apsaimniekošanas darbību apspriešanai, arī tika sasaukta šī interešu grupu sanāksme. Eiropas Savienībā ir izdalītas 32 lielo plēsēju populācijas, bet Baltijai ir aktuālas 3 no tām - Baltijas vilku, lūšu un lāču populācija. Pat šīm trīs sugām apstākļi Baltijas valstīs ir stipri atšķirīgi. Līdzīgākā situācija visās trīs valstīs varētu būt vilkiem, bet lūšu un lāču gadījumā situācija katrā valstī atšķiras ievērojami. Tāpat tas ir lielākajai daļai Eiropas lielo plēsēju populāciju. Tāpat atšķirīgas situācijas ir šo plēsēju vēsturiskajā aspektā. Lielākajā daļā Eiropas, lielo plēsēju populācijas ir bijušas gandrīz pilnīgi iznīcinātas un šobrīd palēnām tiek atjaunotas, līdz ar to cilvēki vairs nemāk un negrib sadzīvot ar plēsējiem. Mūsu situācija ir atšķirīga - Latvijā vilki un lūši ir bijuši visu laiku. Izzuduši un tagad palēnām atgriežās vienīgi lāči. Eiropā ir pieņemts politisks lēmums, ka lielie plēsēji ir neatņemama ekosistēmu sastāvdaļa, līdz ar to šobrīd ir jādomā par to, kā sabalansēt cilvēku saimnieciskās, kultūrvēsturiskās un citas intereses ar lielo plēsēju tiesībām uz pastāvēšanu un pilnvērtīgu populāciju eksistenci. Ņemot vērā dažādos apstākļus, ļoti atšķirīgas ir arī valstu problēmas un veidi, kā tās tiek risinātas. Vienā gadījumā ir kompensācijas par plēsēju nodarītajiem postījumiem, citā tiek dotēti preventīvie pasākumi, vēl citur medības atļautas, bet citur nē.

Galvenās atziņas.

Latvijas un Igaunijas mednieki ar saviem vairākus simtus lielajiem vilku un lūšu nomedīšanas limitiem ir vieni no retajiem, absolūti priviliģētajiem medniekiem Eiropā.

Lielākajā daļā Eiropas valstu lielo plēsēju populāciju apsaimniekošanas pasākumos medības nefigurē vispār.

Baltijas lielo plēsēju populāciju apsaimniekošanas aktivitātes patīkami atšķīrās no cittu valstīm, kur dominēja radikāli zaļās vai tīri zinātnieku intereses un vēlme pamatot finansējuma nepieciešamību jauniem aizsardzības pasākumiem un pētījumiem.

Baltijas valstu galvenais uzdevums ir saglabāt līdzšinējos lielo plēsēju poulāciju apsaimniekošanas principus, nepieļaujot jaunu, nepamatotu aizsardzības prasību ieviešanu (jaunu, speciāli lielajiem plēsējiem veidotu, aizsargājamo teritoriju noteikšanu, medību liegumu u.c. ierobežojumu noteikšanu). Svarīga ir komunikācija starp valstīm, lai novērstu dažādas domstarpības par to, kā populācijas būtu jāaizsargā.

Svarīga ir pieredzes apmaiņa par dažādu valstu labāko praksi un pieredzi - preventīvie pasākumi, kompensāciju mehānismi, monitoringa sistēmas u.c.

Latvijā veiktais un Medību saimniecības fonda atbalstītais lielo plēsēju monitorings līdz šim ir kalpojis par drošu pamatu tam, ka netiek apšaubīts mūsu lielo plēsēju populāciju stāvoklis un iespējas tās ilgtspējīgi izmantot. Tomēr tas neļauj snaust uz lauriem. Pētījumi ir jāturpina un ļoti liela nozīme ir arī informācijai par plēsēju nodarītajiem postījumiem. Tieši šīs informācijas apkopošana Latvijā klibo visvairāk.

Viennozīmīgi ir skaidrs, ka šādos pasākumos noteikti ir jāpiedalās arī turpmāk. Ne tikai lai aizstāvētu savas intereses, bet arī lai sajustu kopējo gaisotni Eiropā un smeltos idejas par labākajiem iespējamiem risinājumiem. Jau kārtējo reizi kā tālredzīga ir apstiprinājusies LMS politika nenostāties karojošās pozīcijās ar citām interešu grupām (lauksaimniekiem, zaļajiem, dzīvnieku aizsardzības organizācijām utt.), bet gan meklēt konstruktīvu dialogu, jo tu nekad nezini, kurš tā brīža pretinieks jau  pēc brīža var izrādīties tavs sabiedrotais. Tieši tā šobrīd tas ir ar lauksaimniekiem, kuru intereses lielo plēsēju jautājumā pilnībā sakrīt ar mednieku interesēm. Arī par to, ka man bija iespēja piedalīties šajā pasākumā, liela pateicība pienākas tieši lauksaimnieku organizācijām - LOSP, Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijai un LLKC ES lietu birojam.

Jānis Baumanis

LMS valdes priekšēdētājs