Staltbriedis un staltbriežu riests

Māris Bērziņš: LMS, Dienvidkurzeme, „Mednieku klubs - Zvārde”

Klāt ir septembris un līdz ar to klāt ir arī vienas no emocionālākajām medībām, staltbrieža medības baura laikā. Mani rakstīt pamudināja mednieku izteiktās aplamības portāla „medniekiem.lv” forumā un nezināšana par šo dzīvnieku, kā arī pēdējā žurnālā „Medības” publicētie mednieku izteiktie kļūdainie apgalvojumi šajā sakarā.

Staltbrieža bullis ir izcilākais Latvijas medījums un ir nepieļaujami, ja tas tiek medīts uz labu laimi, nezinot un neievērojot pareizus medību principus, likumsakarības un patiesības. Vispirms uzskaitīšu pieejamo literatūru latviešu valodā, ar kuru, manuprāt, būtu jāiepazīstas jebkuram medniekam, kurš gatavojas tēmēt uz briežu bulli:

Uzskatu, ka katram medniekam (bet daudziem vairākkārt) būtu jādzird J.Baumaņa seminārs par staltbriežu populācijas pareizu apsaimniekošanu.

Tālāk es nepārstāstīšu šo literatūru, bet centīšos koncentrēti pārskaitīt patiesības par baura norisēm un medībām baura laikā. Nebūt neuzskatu sevi par viszinošāko šajā jomā, taču literatūrā minēto esmu aktīvi pārbaudījis jau 23 sezonas un tas ir pietiekošs segums maniem apgalvojumiem.

1. Lai notiktu normāls bauris (vienlaicīgi dzirdami vismaz 5 buļļi), jābūt pietiekošam buļļu blīvumam un pietiekošam skaitam vidēja vecuma buļļu. Ja vienlaicīgi dzirdami 5 buļļi, tad vienu var nomedīt, neizjaucot baura norises.
2. Bauris notiek no 20. augusta līdz 10. oktobrim (kulminācija 10.-20.septembris, kad apmēram 4-5 dienas bauris dzirdams visu diennakti, neraugoties uz laika apstākļiem). Baura vieta ir pastāvīga no gada uz gadu, ja vien kardināli netiek izmainīta vide vai netiek izšauti vairums baurojošo buļļu. Tā tiek nodota no paaudzes uz paaudzi. Palielinoties briežu blīvumam, rodas arī jaunas baura vietas.
3. Bullis piedalās riestā 2-2,5 nedēļas (mēneša laikā „aktieri” riesta vietā nomainās). Pirmie bauro vecie buļļi. Govis riesta laikā meklējas 2-3 dienas, pēc 2 nedēļām atkārtoti, ja nav aplektas pirmajā reizē.
4. Bullis ir spēcīgākais un ar vislielāko ķermeņa masu 7-9 gadu vecumā. Šie buļļi ir riesta vadošie buļļi ar harēmu, bet vēl nav sasnieguši mērķa vecumu. Šo buļļu nomedīšana ir mednieku vislielākā kļūda.
5. Trofejas buļļa mērķa vecums ir 10-12 gadi, tas neuzturas baura centrā, bauro reti (uzrūc vai uzrēc), tam ir 1-2 govis, tas gandrīz nekad neiznāk klajumā, ir uzmanīgs arī šajā laikā.
6. Buļļa vecumu visprecīzāk var noteikt pēc silueta, ilgāk to pavērojot, bet ne pēc ragiem(skat. MMD 2012.g. numurus). Pēc apmatojuma krāsas un krēpju esamības nevar noteikt buļļa vecumu.
7. Piebaurojot parasti atnāk jaunie (4-6 gadi) vai retāk vidēja vecuma (7-9 gadi) buļļi, kuriem nav govis, bet gandrīz nekad vecie buļļi. Dažreiz ļoti labi nostrādā zariņa pārlaušana vai badīšanās trokšņa imitācija, tikai nedrīkst pārspīlēt.
8. Bullis baura laikā diennakts griezumā uzturas baura vietā, atpūtas vietā un govju barošanās vietā.
9. Baura sākums būtu jāvelta tam, lai iepazītu darbojošās „personas”, to pārvietošanās maršrutus, balsis (šajā laikā vēl labi dzirdami arī vecie buļļi). Pamata medību veidam baura laikā būtu jābūt medībām no torņa vai luktas pāreju un govju barošanās vietās. Pieiešana bullim ir pieļaujama atsevišķos gadījumos, ievērojot vēja virzienu un labi pārzinot baura rajonu. Jārada situācija, lai bullis tuvotos vai tas jāpārķer uz takām, dzirdot tā pārvietošanās virzienu. Nedrīkst sekot aizejošam bullim. Nemitīga staigāšana baura vietā noved pie baura pārtrūkšanas uz vairākām dienām.
10. Klusums baura vietā ne vienmēr liecina, ka bullis tur neatrodas, tam var būt arī citi iemesli (laika apstākļi, plēsēji, blakus esoša diennakts mežizstrāde u.c.).
11. Bieži viesi baura vietās ir vilki, medniekam jābūt gatavam šādām situācijām.

Tā kā trofejas buļļiem būtu jāsastāda tikai ap 20% no visiem nomedītajiem buļļiem, tad mēģināšu aprakstīt, kādi buļļi būtu jāmedī pēc tam, kad pēc silueta ir noteikts vecums.

1. Buļļi ar pirmajiem ragiem ( „špīseri”), kuru ragi ir ausu garumā vai īsāki un gali smaili, gandrīz vienmēr bez žuburiem. Tumši it kā apdrupuši ragu gali liecina par potenciālu, kurš nav realizējies minerālvielu un pilnvērtīgas barības bāzes trūkuma dēļ. Labāk nomedīt bulli ar smailiem ragiem pusotru ausu garumā nekā „nodrupušos” ausu garumā. Atsevišķiem visperspektīvākajiem špīseriem ragu galos var veidoties divi vai trīs žuburi vai žuburu aizmetņi.
2. Buļļi ar otrajiem vai trešajiem ragiem (šos buļļus praktiski atšķirt nevar ), kuriem ir ne vairāk kā 7 žuburi (parasti 3+3 žuburi). Šajā vecumā nedrīkst aiztikt spīles (4+ 4 žuburi ), jo, ja tie ir otrie ragi, tad kronis var veidoties trešajā gadā.
3. Buļļi ar ceturtajiem ragiem un vecāki, kuriem ir 8 – 10 žuburi (atkarībā no tā ir vai nav otrie acu žuburi) un vainaga vietā spīles. Šie buļļi jau sāk piedalīties riestā rada līdzīgus pēcnācējus. Ja populācijā spīles uz abiem ragiem nav atrodamas, pieļaujams medīt buļļus ar 3 + 2 žuburiem vainagos (viena spīle) vai buļļus, kuru ragi sānskatā veido trīsstūri (īss vidus žuburs un neizteiksmīgs kronis).
4. Otrajā un trešajā punktā minēto buļļu novērtēšana ir apgrūtināta un var būt kļūdaina medību sezonas beigās, jo tad vairāki žuburi var būt nolauzti, kas maina priekšstatu.
5. Jebkura vecuma buļļi ar ragu anomālijām vai, ja tiem trūkst vismaz divi ragus raksturojoši pamatelementi, piemēram, abi vidus žuburi. Redzami ievainoti, slimi vai attīstībā atpalikuši dzīvnieki.
6. Trofejas mērķa vecuma buļļi 10 – 12 gadi. Ja bullis pēc silueta ir vecs (12 gadi un vecāks), tad tas nomedījams jebkurā gadījumā, neskatoties uz to, kādi ir ragi.

Priecāšos, ja šis īsais raksts palīdzēs, kādam medniekam izdarīt pareizu un pamatotu izvēli, nevis nomedīt pirmo ieraudzīto baurojošo staltbriežu bulli.