Eksperti spriež kā cīnīties pret Āfrikas cūku mēra draudiem

Pirmdien, 5. augustā Pārtikas un vetreinārais dienests organizēja ekspertu sanāksmi, lai spriestu par iespējamiem pasākumiem, kā cīnīties pret Āfrikas cūku mēri. Mednieku viedokli šajā sanāksmē pārstāvēja LMS valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. Pagaidām šī slimība Latvijā vēl nav konstatēta, bet aizvien biežāk tā tiek konstatēta Krievijā un Baltkrievijā. Tuvākie Āfrikas cūku mēra gadījumi konstatēti tikai 40 km no Lietuvas un 100 km no Latvijas robežas.

PVD pārstāvji uzsvēra, ka Āfrikas cūku mēris ir ārkārtīgi bīstama slimība, kas apdraud gan mājas, gan meža cūkas. Šīs slimības gadījumā mirstība ir augstāka kā Klasiskajam cūku mērim (KCM) un atšķirībā no KCM pret Āfrikas cūku mēri vēl nav izdevies izstrādāt vakcīnu.

Pēc sanāksmes PVD  ekspertu viedokļus apkopoja preses relīzē:

Latvijas PVD turpinās atbalstīt Lietuvas priekšlikumu par žoga būvniecību

Žogs neapturēs Āfrikas cūku mēra ievazāšanu Latvijas meža cūku populācijā, taču tas palīdzētu slimības ievazāšanu aizkavēt un vēlāk apkarot, tāpēc pagaidām Pārtikas un veterinārais dienests turpinās atbalstīt Lietuvas kolēģu virzīto priekšlikumu par žoga būvniecību meža cūku pārvietošanās ierobežošanai, tādējādi vismaz uz laiku nepieļaujot slimības ievazāšanu Eiropas Savienības teritorijā.

Kā atzina šodien Pārtikas un veterinārajā dienestā notikušās sanāksmes dalībnieki – Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti, mednieku, cūkaudzētāju un Valsts meža dienesta pārstāvji - žoga būvniecība ir sensitīvs jautājums, kas viennozīmīgi ietekmēs Latvijas dabu un dzīvnieku sugas, tomēr, diskutējot par dažādiem iespējamiem profilakses pasākumiem, tas tika atzīts par vienu no veidiem, kā vismaz uz laiku aizkavēt slimības ievazāšanu Latvijā.

Speciālisti atzina, ja Eiropas Komisija piešķirs finansējumu žoga būvniecībai un arī Eiropas eksperti šo priekšlikumu atbalstīs, lai žogs būtu efektīvs, tas būtu būvējams gar visu triju Baltijas valstu un Polijas robežām, turklāt tam būtu jābūt tādam, kas aizkavē tikai meža cūku, ne citu dzīvnieku, pārvietošanos. Tas nozīmē, ka runa varētu būt nevis par žogu kādu mēs to esam pieraduši redzēt, bet gan par nosacītu, speciāli aprīkotu aizsargjoslu, kuru meža cūkas nevarētu šķērsot.

Turklāt jāievieš arī citi kompleksi slimības ierobežošanas pasākumi – slimības apkarošanai būtu jānotiek visās robežvalstīs vienlaikus – arī Krievijā un Baltkrievijā, jāstiprina biodrošība cūku fermās, jānodrošina stingra robežšķērsotāju kontrole un it īpaši par drošības pasākumiem jāinformē piemājas saimniecības, kurās tiek turētas cūkas.

Sanāksmes dalībnieki apsprieda iespēju ievērojami samazināt meža cūku populāciju, pastiprināti tās medījot, taču vienlaikus atzina, ka uz šīm teritorijām varētu pārvietoties meža cūkas no slimības inficētajām zonām. Kā atzina mednieku pārstāvis – Latgales pierobežā ir zemāka meža cūku populācija kā citviet Latvijā un tā aizvien samazinās, jo klasiskā cūku mēra dēļ cūkas jau tagad tiek pastiprināti medītas. Turklāt medīšanas apjomu būtu jāpalielina visā Latvijas teritorijā.

„Jebkurš no sanāksmē izskatītajiem risinājumiem ir diskutabls un prasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus, taču mēs nevaram nedarīt neko, lai vismaz aizkavētu Āfrikas cūku mēra nonākšanu Latvijā”, saka PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, „Ja slimība šķērsos robežu, mums to būs vieglāk apkarot, ja teritorija būs ierobežota, tāpēc mēs joprojām paudīsim atbalstu Lietuvas kolēģu priekšlikumam, tai pat laikā turpinot konsultēties ar ekspertiem, lai rastu Latvijai labāko un Latvijas dabai saudzīgāko risinājumu žoga būvniecībā”.

PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja

Ilze Meistere

Uzklausot pārējo sanāksmes dalībnieku viedokļus, arī es uzskatu, ka žogs nedod nekādu garantiju, ka slimība tiks aizkavēta. Tomēr tāda iespēja pastāv. Tāpat jāņem vērā pozitīvais efekts, ko šāds nožogojums varētu dot, lai atvieglotu KCM apkarošanu, kas jau ir sastopams Latvijā, kā arī lai atvieglotu iespējamo cīņu prēt ĀCM, ja tas Latvijā parādīsies. Žoga būvniecība, ja tā notiks, būs diezgan liela loterija, jo nekad nevar zināt kurā brīdī un kādā ceļā slimība Latvijā tomēr nonāks. Patiesībā, mēs nevaram apgalvot, ka tās Latvijā jau nav, bet tā vienkārši vēl nav konstatēta. Tomēr, ja Eiropas Komisija šo projektu atbalstīs un finansēs, žogu nepieciešams veidot tā, lai tas aizkavētu meža cūkas, bet netraucētu citu sugu (vilku, lūšu, aļņu) pārvietošanos. Pretējā gadījumā šo dzīvnieku populāciju Eiropas daļa tiks izolēta no populācijas Krievijas un Baltkrievijas daļas, kas var būtiski ietekmēt vai pat apdraudēt šo sugu turpmāko eksistenci.

Sliktā ziņa medniekiem ir tā, ka faktiski visi eksperti atzina, ka agrāk vai vēlāk šī slimība Latvijā tiks ievazāta, neatkarīgi no tā, būs žogs vai nē. Tas nozīmēs lielus zaudējumus medniekiem, jo vairāku gadu laikā meža cūku populācija Latvijā var tikt faktiski iznīcināta un visticamākais paies ļoti ilgs laiks, līdz tā kaut cik atkopsies. Tas, ko mednieki lietas labā var darīt jau šodien, ir maksimāli intensīvi medīt meža cūkas. Jāatceras, ka jo lielāks dzīvnieku blīvums teritorijā, jo ātrāk izplatās dažādas slimības. Tādēļ iesaku medniekiem jau šobrīd uzsākt maksimāli intensīvi medīt meža cūkas, lai iegūtu divus labumus - samazinātu meā cūku blīvumu un iegūtu medību produkciju, kas slimības gadījumā medniekiem būs zudusi. Tāpat intensīvāka meža cūku medīšana samazinās postījumus lauksaimniekiem, kas arī ir neapšaubāms pozitīvs ieguvums. Gadījumā, ja Āfrikas cūku mēris Latvijā tiks konstatēts, pastāv iespēja, ka valsts teritorijā tiks veikta mērķtiecīga meža cūku skaita samazināšana, tās izšaujot vai ķerot speciālos slazdos. Tādēļ aicinu medniekus negaidīt, līdz tiks pielietoti tik drastiski līdzekļi, bet pašiem aktīvāk iesaistīties faktiski vienīgajā, medniekiem pieejamā, profilaktiskajā pasākumā - meža cūku blīvuma samazināšanā.

Jānis Baumanis

LMS valdes priekšsēdētājs