60tā CIC Ģenerālā asambleja

            Šī gada aprīļa beigās Budapeštā jau 60to reizi norisinājās Medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas (CIC) ģenerālā asambleja. Šis ir galvenais, ikgadējais pasākums, kura laikā CIC biedri tiek informēti par organizācijas darbu. Ņemot vērā to, ka CIC ir pasaules mēroga organizācija, gada laikā padarītā ir sakrājies gana daudz, tāpat kā nākotnes ieceres un projekti. Līdz ar to, trīs asamblejas darba dienas bija piesātinātas ar dažādiem ekspertu ziņojumiem, darba grupu tikšanās reizēm un CIC struktūrvienību atskaitēm par padarīto.

            Asamblejas atklāšanas ceremonija norisinājās Ungārijas parlamenta sēžu zālē, tādējādi apliecinot CIC kā organizācijas nozīmīgumu un ietekmi. Savukārt lūgtie viesi, kas uzstājās atklāšanas ceremonijas laikā, uzskatāmi parādīja, ka CIC ir globāla organizācija, kas spēj ietekmēt ar medībām un dabas aizsardzību saistītos procesus visā pasaulē. 

            Šoreiz asamblejas uzmanība tika pievērsta visdažādākajiem jautājumiem, sākot ar medību kultūrvēsturisko nozīmi, selektīvu trofeju medību ilgtspējai, pārrobežu sadarbībai populāciju apsaimniekošanā, līdz pat medību ekonomiskajiem aspektiem un svina munīcijas ierobežojumiem Eiropā.

            Runājot par medību kultūrvēsturisko nozīmi, skaidri izkristalizējās atziņa, ka medības ir nesataustāma jeb netverama, bet vienlaikus arī neatraujama cilvēces kultūras sastāvdaļa. Līdz ar to medībām joprojām ir ne tikai vieta arī mūsdienu sabiedrībā, bet tām ir arī loma pašas sabiedrības veidošanā.

            Zinātniskie pētījumi sniedz aizvien vairāk pierādījumus un apstiprinājumus tam, ka tradicionālā spēcīgāko tēviņu nomedīšana, lai iegūtu augstvērtīgas trofejas, var novest pie populāciju ģenētiskās vērtības samazināšanās. Ārkārtīgi liela nozīme ir datiem par nomedītajiem dzīvniekiem un to trofeju kvalitāti, šī informācija ir jāapkopo un jāanalizē, bet tas nedrīkst notikt atrauti no citiem informācijas avotiem – datiem par populāciju stāvokli, postījumiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai un citiem. Ir jāmāk identificēt un saskatīt izmaiņas populāciju attīstībā un, attiecīgi mainīt populāciju apsaimniekošanu, lai novērstu iespējamās problēmas.

           Šobrīd pasaulē aizvien lielāka nozīme tiek veltīta pārrobežu sadarbībai populāciju apsaimniekošanā. Tas attiecās ne tikai uz migrējošām putnu sugām, bet arī zīdītājdzīvniekiem. Šāda sadarbība iespējama visdažādākajos veidos un ne tikai starp zinātniekiem vai medniekiem (šajā jomā sadarbība lielākoties jau notiek), bet arī starp lēmumu pieņēmējiem un politiķiem. Lai kā arī tas kādam nepatiktu, mūsdienās samērā biežas ir situācijas, kad spiedienu aizsargāt kādu dzīvnieku sugu vai populāciju izdara valstis, kurās šī suga nemaz nav sastopama. Ticamākais, ka nākotnē šāda prakse kļūs aizvien ierastāka, jo cilvēce sāk saprast, ka dabas daudzveidība nav tikai katras konkrētas valsts problēma vai atbildība, bet gan visas cilvēces pastāvēšanas jautājums.

            Tā nebija nejauša sakritība, ka vienlaikus ar CIC ģenerālo asambleju netālu no Budapeštas norisinājās arī Eiropas loku mednieku federācijas (EBF) ikgadējā tikšanās. Arī CIC atbalsta medības ar loku, uzsverot to kultūrvēsturisko nozīmi un atzīstot, ka mūsdienās medības ar loku ir uzskatāmas par vienu no humānākajiem medību veidiem, kas vismazāk konfliktē ar pārējo sabiedrību un nodara vismazāko negatīvo ietekmi uz medījamo sugu populācijām. CIC paspārnē ir izveidota īpaša loku medību darba grupa. Ģenerālās asamblejas laikā bija iespēja uzklausīt EBF prezidenta ziņojumu par šī medību veida attīstību pasaulē un Eiropā. Katru gadu šis medību veids tiek atļauts aizvien vairāk Eiropas Savienības valstīs un šobrīd to skaits jau sasniedz 15. Kā pēdējā šim pulkam ir pievienojusies Igaunija, atļaujot ar loku medīt nelimitētos dzīvniekus. Ņemot vērā tendences pasaulē un Eiropā, ārkārtīgi dīvaina ir to Latvijas Saeimas deputātu attieksme, kuri nobalsoja pret šī medību veida ieviešanu Latvijā. Ir viennozīmīgi skaidrs, ka deputāti šajā gadījumā neņēma vērā argumentus un zināšanas par šo medību veidu, bet gan pakļāvās šauras, pret medībām un medniekiem principā naidīgi noskaņotai ļaužu grupiņai, kura bija sarīkojusi protesta kampaņu pie parlamenta brīdī, kad notika balsojums par grozījumiem Medību likumā.

            Lai pretotos aizvien pieaugošajam sabiedrības spiedienam pret medībām, kam par iemeslu kalpo cilvēku pārcelšanās uz pilsētām un ar katru brīdi pieaugošā sabiedrības urbanizācija, medniekiem ir jāmeklē aizvien jauni un jauni argumenti, kas apliecina medību saimniecības nozīmi un nepieciešamību. Viens no šādiem argumentiem ir medību saimniecības ekonomiskā nozīme. Asamblejas laikā tika prezentēti vairāki pētījumi par šo jautājumu – Somijas valsts mežu apsaimniekotāju ziņojums par medību ekonomisko nozīmi Somijas valsts mežos, kā arī pētījums par medību ekonomiku Čehijā. Diskusiju laikā tika minēti vēl vairāki piemēri, tai skaitā no Latvijas, kuri skaidri parāda, ka mednieki, veicot sabiedrībai nepieciešamu darbu, regulējot medījamo dzīvnieku skaitu, papildus dod arī ievērojamu ieguldījumu ekonomikā. Eiropā, atšķirībā no ASV, šis jautājums ir samērā maz pētīts, tādēļ nākotnē tam jāpievērš daudz lielāka vērība.

            Viena no asamblejas darba grupām bija veltīta svinu saturošas munīcijas aizliegumam. Iespējams jau tuvāko gadu laikā, Eiropā tiks pilnībā aizliegts medībās izmantot svinu saturošu munīciju (ne tikai gludstobra, bet arī vītņustobra ieročiem), tādēļ ir daudz jautājumu par to, cik gatavi ir munīcijas ražotāji, lai radītu aizstājējus svinu saturošajai munīcijai. Munīcijas ražotāja RWS pārstāvis savā prezentācijā izklāstīja dažādus šī jautājuma aspektus. Galvenā problēma, ar ko šobrīd saskaras visi bezsvina vītņu munīcijas ražotāji ir tas, kā nodrošināt lodes ekspansīvās īpašības, šaujot lielās distancēs. Šobrīd nav problēmu, šaujot ar bezsvina munīciju līdz 100 m distancē, bet munīcijas efektivitāte ārkārtīgi strauji samazinās, šaušanas distancei pieaugot un sasniedzot 150-200m, nemaz nerunājot par tālākām distancēm.

            CIC Ģenerālā asambleja, savā noslēgumā pieņēma divas rezolūcijas: „Lauvu medības, kas balstītas uz noteiktu vecumu sasniegušu dzīvnieku medīšanu” un „Degunradžu ragu tirdzniecība”. Abiem šiem jautājumiem ir liela nozīme starptautiskajā dabas aizsardzības kontekstā, kā arī tas sakrīt ar ilgtspējīgas un zinātniski pamatotas populāciju apsaimniekošanas principiem, ko pārstāv CIC. Tāpat CIC ir sagatavojusi sadarbības programmas ar Interpola Vides noziegumu programmu, kā arī Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO).

            Sīkāk ar CIC ģenerālās asamblejas materiāliem var iepazīties CIC mājas lapā: www.cic-wildlife.org

            Latvijas pārstāvja līdzdalību šajā pasākumā finansiāli atbalstīja Medību saimniecības attīstības fonds. Pēc četru mednieku organizāciju – LMS, Latvijas loku mednieku asociācija, biedrība „Medniekiem.lv” un Medību trofeju vērtēšanas nacionālā komisija, savstarpējas vienošanās, Latviju šajā pasākumā pārstāvēja Jānis Baumanis.

Jānis Baumanis