Jaunākā informācija, saistībā ar Klasisko cūku mēri (KCM)

Piektdien, 7. decembrī PVD organizēja ekspertu grupas sanāksmi, kurā informēja par aktualitātēm, saistībā ar KCM, kā arī tika apspriesti turpmākās rīcības scenāriji.

PVD informēja, ka Latvijā noslēgusies EK pārstāvju vizīte. Lai rastu iespējamos labākos risinājumus, Latvijā bija ieradušies šobrīd kvalificētākie EK eksperti KCM un vakcinācijas jautājumos.

Galvenās atziņas, kas izriet no EK speciālistu un ekspertu darba grupas atzinuma:

  • Lai slimība beigtos pati no sevis meža cūku blīvumam jābūt mazākam par 10 dzīvniekiem uz 1000 ha. Vienīgais reālais veids, kā apturēt KCM izplatību, ir vakcinācija. Pats no sevis tas nebeigsies jo ir pārāk liels populācijas blīvums un inficētā teritorija robežojas ar valstīm (Krievija un Baltkrievija), kurās KCM ir endēmiska slimība.;
  • lai varētu plānot vakcinācijas kampaņu un tā būtu maksimāli efektīva, nepieciešama iespējami precīza informācija par meža cūku populācijas stāvokli – blīvumu, izplatību, medību rezultātiem u.c.;
  • lai vakcināciju uzskatītu par veiksmīgu, jāsasniedz vismaz 60 % imunitāte meža cūku populācijā. Sivēni vakcīnu sāk uzņemt sākot ar 3 mēnešu vecumu. Teorētiskais vakcinācijas grafiks: 3 reizes gadā (pavasaris, vasara, rudens) ar diviem atkārtojumiem (ik pēc 2 nedēļām). Šāda vakcinācija jāveic vismaz 3 gadus;
  • neatkarīgi no tā, vai vakcināciju veic barotavās, vai no gaisa, ņemot vērā nepieciešamo vakcīnu skaitu un izlikšanas izmaksas, šis būs ļoti dārgs pasākums. Vienas vakcīnas cena, neskaitot transportu un izlikšanas izmaksas ir aptuveni Ls 0.65;

Informācija medniekiem!!!

Šobrīd tiek analizēti iespējamie vakcīnu izplatīšanas veidi – izvietojot meža cūku barotavās vai izkaisot no gaisa, kā arī kombinēti. Lai vakcīnu izlikšana barotavās būtu maksimāli efektīva, jāievēro sekojoši priekšnosacījumi:

  1. Teritorijā jābūt vienmērīgi izvietotām meža cūku barotavām (ne retāk kā viena barotava uz 500 ha).
  2. Nepieciešams panākt, lai meža cūkas barotavas apmeklētu arī pēc ziemas beigām (no aprīļa līdz oktobrim). Tas nozīmē, ka piebarošana jāturpina arī pēc dzinējmedību sezonas beigām!
  3.  Ja medību iecirknī ir daudz nelielas barotavas, kur reizi divās nedēļās tiek nobērts pa pus spainītim graudu, labāk piebarošanu koncentrēt, atstājot mazāku skaitu barotavu, kurās barība tiek izlikta regulāri.
  4. PVD joprojām (līdz 15.12.2012.) no medniekiem gaida informāciju par meža cūku barotavu atrašanās vietām(veidlapu skatīt šeit:  Informācija par meža cūku piebarošanas vietu ), kā arī paraugus no Dienvidlatgales un Austrumlatgales virsmežniecību teritorijā nomedītajām meža cūkām (PVD paši ierodas un noņem paraugus un par katru paraugu medniekiem maksā Ls 10).
  5. Viens no priekšnoteikumiem veiksmīgai cīņai ar KCM ir pēc iespējas mazāks meža cūku blīvums teritorijā. Tādēļ mednieki Dienvidlatgales un Austrumlatgales virsmežniecību teritorijā tiek aicināti nomedīt pēc iespējas vairāk meža cūkas. Ja nepieciešams, tad jāgriežas VMD, kurš izsniegs papildus medību atļaujas meža cūkām.

Medniekiem visā Latvijā jāapzinās, ka savvaļas dzīvnieku populācijās, kurās ir liels dzīvnieku blīvums, ir paaugstināts risks dažādu slimību izplatībai. Bez tam, tieši meža cūkas ir tās, kuras visbiežāk rada konfliktsituācijas starp medniekiem un lauksaimniekiem vai zemes īpašniekiem. Latvijas Mednieku savienība aicina medniekus apzināties riskus, kas var rasties, ja KCM izplatīsies visā Latvijas teritorijā, kā arī to, ka tieši pamatojoties ar meža cūku postījumiem, tiek lobēti grozījumi Medību likumā, kas ļautu īpašniekiem nekontrolēti medīt uz savas zemes. Tādēļ šis ir tas brīdis, kad medniekiem jāveltī visi spēki meža cūku populācijas skaitliskai samazināšanai, nomedījot atļauto meža cūku apjomu un nepieciešamības gadījumā prasot papildus limitu. Pretējā gadījumā, slimības vai Medību likuma grozījumu dēļ, pēc dažiem gadiem var izrādīties, ka vairs nebūs ko medīt!

 

Jānis Baumanis

LMS valdes priekšsēdētājs