Par nakts redzamības tēmēkļu izmantošanu medībās
Pēdējā laikā mednieku aprindās un tajā sabiedrības daļā, kas interesējas vai ir saistīta ar medībām, ir sākusies diskusija saistībā ar iespējamiem grozījumiem Medību likumā, kas varētu atļaut atsevišķos gadījumos medībās izmantot nakts redzamības tēmēkļus. Viedokļu spektrs par šo līdzekļu izmantošanu ir visplašākais - no pilnīga nolieguma līdz absolūtam atbalstam un nakts redzamības tēmēkļu pasludināšanai teju vai brīnumu nūjiņas statusā, kas tūdaļ un nesāpīgi atrisinās gandrīz visas medību saimniecības problēmas. Šajā sakarā ir atskanējuši arī atsevišķu mednieku organizāciju pārstāvju pārmetumi, ka Latvijas Mednieku savienība, lūk, kavējot šī brīnumu līdzekļa ieviešanu, pretēji iepriekš norunātajam. Tādēļ vēlos informēt par šo Medību likuma iespējamo grozījumu tapšanas gaitu un izteikt LMS viedokli nakts tēmēkļu pielietojuma sakarā.
Doma par nakts redzamības tēmēkļu izmantošanu medībās pirmo reizi izskanēja Medību likuma grozījumu darba grupā, kad tika diskutēts par iespējām samazināt meža cūku nodarītos postījumus lauksaimniecībai. Ideja par to, ka šis rīks būtu izmantojams arī Latvijā, guva atsaucību no lielākās daļas darba grupas dalībniekiem. Diemžēl vēlāk atsevišķi darba grupas dalībnieki šo ideju mēģināja izvērst krietni plašāk, mēģinot likuma grozījumos iestrādāt normu, kas paredzētu, ka nakts redzamības tēmēkļus drīkst izmantot visu to sugu medīšanai, kurām to neaizliedz Latvijai saistošie starptautiskie normatīvi, proti, arī lapsām, jenotsuņiem, Amerikas ūdelēm un pat ondatrām. Arguments bija tāds, ka jāatļauj viss, ko neaizliedz Eiropa. Pret šādu attieksmi iebilda daļa no darba grupas, t. sk. LMS. Diemžēl laika trūkuma dēļ darba grupas darbs tika pārtraukts, tā arī nepanākot reālu vienošanos, un grozījumu projekts tika virzīts tālāk starpministriju saskaņošanai. MK kārtības rullis nosaka veidu, kā ieinteresētās puses var sniegt savu atzinumu par likumprojekta saturu. No trīs Latvijas mednieku organizācijām vienīgi LMS pieteicās sniegt atzinumu par Medību likuma grozījumiem. Starpministriju sanāksmē pret nakts redzamības tēmēkļu pielietojuma paplašināšanu iebilda gan VARAM, gan Valsts Policija, Vides konsultatīvā padome, Pašvaldību savienība, VMD un LMS. Faktiski visas institūcijas un organizācijas, kas šajā sēdē piedalījās, izņemot Zemkopības ministriju. Tādēļ nekorekti ir pārmest LMS šo grozījumu tālāku nevirzīšanu.
Gatavojot grozījumus normatīvajos aktos, it īpaši likumos, ir ārkārtīgi rūpīgi jāapsver šo grozījumu iespējamās sekas. Jāatceras, ka likumus un to grozījumus pieņem LR Saeima, līdz ar to grozījumu veikšanas process ir ilgs un smagnējs. Bez tam katri grozījumi likumā var izsaukt arī pilnīgi neprognozējamas sekas, jo likums tiek atvērts un darba gaitā tur var parādīties jebkādi tai skaitā medību saimniecībai nevēlami labojumi. Tādēļ maksimāli jācenšas izstrādāt grozījumu redakciju, lai to nenāktos tuvākajā laikā atkal labot. Priekšlikums,atļaut medībās izmantot nakts redzamības tēmēkļus visu to sugu medīšanai, kurām to neaizliedz Eiropas regulējumi, ietver sevī vairākus ļoti būtiskus riskus:
- Medību likuma grozījumu projekts paredz, ka nelimitētos dzīvniekus zemes īpašnieks drīkstēs medīt, nereģistrējot medību iecirkni. Tas nozīmē, ka cilvēks, kuram īpašumā ir medībām atbilstoša platība, var savā īpašumā izveidot barotavu un 365 dienas gadā medīt pie šīs barotavas ar karabīni, kas aprīkota ar nakts redzamības tēmēkli, sakot, ka šauj tikai lapsas un jenotsuņus. Kamēr šāds malumednieks nebūs pieķerts ar nelikumīgi nomedītu dzīvnieku, viņam neviens neko nevarēs padarīt. Savukārt, ja ar nakts tēmēkļiem drīkstēs medīt tikai meža cūkas, tad cilvēks, kurš ar šādu tēmēkli atradīsies platībās, kur meža cūkas nedrīkst medīt vai bez meža cūku medību atļaujas, viņš automātiski kļūs par pārkāpēju.
- Jenotsuņi un Amerikas ūdeles ir visu gadu medījami nelimitētie dzīvnieki, kurus drīkst medīt arī publiskajos ūdeņos un to tauvas joslās. Iedomāsimies situāciju, kad medību iecirknim cauri tek upe, pa kuru septembrī, staltbriežu riesta laikā, vakarā vai naktī laivā brauc mednieks, bruņojies ar karabīni, kas aprīkota ar nakts redzamības tēmēkli, un uz jautājumu, ko viņš tur dara, atbild, ka medī jenotsuņus un Amerikas ūdeles. Un atkal neviens šim malu medniekam neko nevar padarīt, kamēr viņš nebūs pieķerts aiz rokas ar nomedītu dzīvnieku.
- Bebri Eiropas Savienībā ir stingri aizsargājami dzīvnieki, kurus Latvijā ir atļauts medīt uz izņēmuma pamata. Atļaujot ar nakts redzamības tēmēkļiem medīt ondatras ir pilnīgi skaidrs, ka tādā veidā tiks šauti arī bebri. Tas draud ar skaidrošanos Eiropas Komisijai par to, ka Latvijā nav novērsti riski neatbilstošām bebru medībām.
Kādi ir iespējamie ieguvumi, paplašinot nakts redzamības tēmēkļu izmantošanu?
- Nedaudz palielinās iespējas diennakts tumšajā laikā nomedīt lapsas un jenotsuņus.
- Tiem, kuri vēlas nelikumīgi medīt, izmantojot nakts redzamības tēmēkļus, paveras krietni plašākas iespējas to darīt.
Loģiski rodas jautājums, vai normālam medniekam tas viss ir vajadzīgs? Vai iespējamie ieguvumi atsver riskus? Latvijas Mednieku savienība uzskata, ka nē. Lapsu un jenotsuņu apjoms, kas šādā veidā tiks nomedīts, vienalga būs niecīgs un nekādā veida neietekmēs šo sugu populāciju stāvokli. Argumenti par Amerikas ūdeļu un ondatru medīšanu vispār neiztur kritiku. Nakts redzamības tēmēkļi ir pietiekami dārgi, lai kāds tos liktu uz gludstobra ieroča tikai tādēļ, lai medītu šīs sugas. Savukārt nomedīt ūdeli vai ondatru ar vītņustobra ieroci, kurš būtu piemērots meža cūku medībām, ir vairāk kā apgrūtinoši.
Apsverot augstāk minētos apstākļus, kā arī pārrunājot šo jautājumu ar saviem biedriem, LMS uzskata, ka nakts tēmēkļu izmantošana Latvijā ir pieļaujama vienīgi medījot meža cūkas. Pārējo sugu (lapsu, jenotsuņu, Amerikas ūdeļu un ondatru) iekļaušana šajā sarakstā būtu uzskatāma par apzinātu „cauruma iestrādi” Medību likumā, kas pavērtu iespēju nelikumīgām darbībām un draudētu ar sankcijām no Eiropas Komisijas puses, kas skartu visus godprātīgos medniekus.
Mums nav skaidrs, kādu iemeslu dēļ šādi grozījumi tiek virzīti. Vai tā ir vienkārši muļķība un reālās situācijas neizpratne jeb apzināta ļaunprātība? Tādēļ aicinām pieiet šim jautājumam ar visu nopietnību un vēlreiz izvērtēt, vai iespējamie ieguvumi atsver potenciālos riskus.
Jānis Baumanis
LMS valdes priekšsēdētājs