Gints Kaktiņš: nomedīto staltbriežu buļļu attiecība pret govīm ir nepiedodami liela

Gints Kaktiņš, LMS Dienvidkurzemes reģiona vadītāja vietnieks, sniedzot pārskatu par 24. augustā Aizputes novada Kazdangā notikušo semināru „Pārnadžu populāciju apsaimniekošana un staltbriežu selektīvas medīšanas principi", kur kā lektors bija uzaicināts Jānis Baumanis, dalās ar svarīgākajām atziņām.

Semināru apmeklēja vairāk kā 50 mednieki no Aizputes un kaimiņos esošo novadu medību klubiem. Semināra laikā tika sniegta izsmeļoša informācija par staltbriežu bioloģiju, to novērtēšanu pēc ārējām pazīmēm un ragu uzbūves, kā arī pareizas dzimumstruktūras un dzīvnieku skaita ietekmi uz populācijas kvalitatīvajiem rādītājiem. Semināra laikā medniekiem bija iespēja apskatīt Kazdangas pilī notiekošo medību trofeju izstādi un, aplūkojot konkrētas trofejas, mācīties atpazīt pazīmes, pēc kurām var atšķirt perspektīva (saudzējama) dzīvnieka ragus no neperspektīva (nevēlama) dzīvnieka ragiem.

Lektors sniedza arī ļoti vērtīgu informāciju par pārējo pārnadžu sugu pareizas apsaimniekošanas pamatprincipiem un iepazīstināja ar diagrammām, kas raksturo pārnadžu sugu uzskaiti, izsniegto atļauju daudzumu un nomedīšanas apjomus pa sugām, dzimumiem un vecumiem pēdējo desmit gadu laikā. Un tieši šī informācija visuzskatamāk parāda cēloņus, kāpēc kopumā situācija trofeju kvalitātes jomā neuzlabojas, jo gadu no gada tiek nomedīts aizvien vairāk vidēja vecuma briežu buļļu, un nomedīto buļļu attiecība pret govīm ir nepiedodami liela gandrīz 1:1, kaut gan dabā gandrīz visur ir ievērojams govju skaita pārsvars.

Šāda medību prakse ne tikai neļauj iegūt izcilas trofejas, bet arī kopumā padara staltbriežu buļļu medības auru laikā mazāk pievilcīgas, jo daudzviet, kur vērojams liels govju pārsvars pār buļļiem, riests norisinās klusi. Jāņem vērā, ka briežu tēviņi riesta laikā, iezīmē savu riesta teritoriju akustiski, optiski un ar smaržu. Akustiski briežu tēviņš iezīmē savu teritoriju tādējādi, ka tas regulāri auro un tādējādi uztur kontaktus ar citiem briežu tēviņiem. Sevišķi intensīva aurošana norisinās, ja meklējas briežu govs, šai dienā bullis auro gandrīz nepārtraukti, ja vien to neietekmē kādi ārēji faktori (vilki, sēņotāji, mežizstrāde). Bet tā kā briežu govīm olšūnas nogatavojas reizi 18 dienās, tad šis nav galvenais iemesls, lai briedis aktīvi aurotu, daudz spēcīgāks kairinātājs ir cita briežu buļļa parādīšanās riesta teritorijā vai tās tuvumā, kas izsauc aktīvu un agresīvu buļļa aurošanu. Situācijā, kad gandrīz visiem vidēja vecuma buļļiem ir pieejamas briežu govis, izpaliek ar riesta teritoriju saistītas izturēšanās, to akustiski marķējot un padzenot no šis teritorijas sāncenšus, tā kā tiem nav nepieciešams savu teritoriju aizstāvēt pret citiem buļļiem, jo buļļi, pirmkārt, ir maz, otrkārt, tie govju pārpilnības apstākļos necenšas par katru cenu tās atņemt konkurentiem.