2016.gada dzīvnieks – ĀPSIS

 

Foto no Latvijas Dabas muzeja arhīva. Autors: V.Skuja.

Āpša gadu Dabas muzejā atklāja speciālisti no Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” un Dabas aizsardzības pārvaldes, kā arī muzeja pārstāvji, iepazīstinot klausītājus ar sugai raksturīgajām pazīmēm, paradumiem, izplatību un situāciju Latvijā.

Āpša gadā Dabas muzejā ir atklāts gada dzīvnieka informācijas stends un iecerēti vairāki pasākumi bērniem, ģimenēm un visiem interesentiem, pirmais – ģimenes diena Āpša labirinti” – notiks sestdien, 30. janvārī, no plkst. 11.00 līdz 16.00. Apmeklētājiem būs iespēja uzzināt vairāk par āpsi: kurās vietās Latvijā tas dzīvo, ko ēd, ko dara ziemā un ko – vasarā. Tā kā āpsis ir aktīvs galvenokārt diennakts tumšajā laikā, par tā klātbūtni mēs visbiežāk varam uzzināt pēc tā atstātajām darbības pēdām. Āpša ķepu nospiedumos labi redzamas tam raksturīgo pirkstu un garo nagu atstātās zīmes. To un citus interesantus faktus par gada dzīvnieku varēs noskaidrot, apmeklējot janvāra ģimenes dienu. 

Arī šoreiz gada dzīvnieks nav aizsargājamo sugu sarakstos, taču tas nereti ir izteiksmīgs tēls bērnu grāmatās, un, lai arī melnbalti svītroto purniņu pareizi noteiks daudzi, āpša jeb Eiropas āpša dabā atstāto liecību atpazīšana jau ir sarežģītāks uzdevums. Īpaši tādēļ, ka to nakts dzīvnieka daba ļauj āpšiem palikt nepamanāmiem, ar cilvēku ikdienā saskarsmi neveidojot.

Āpšu izplatība Latvijā ir visai ievērojama - 13 800 dzīvnieku. Āpsim ir izteikti laba oža un dzirde, bet redze – vāja. Viņa iecienītākā barība ir sliekas, vardes, sēnes un ogas, kā arī āpsis medī uz zemes ligzdojošus putnus un ēd arī to olas. 

Āpsis ir iekļauts medījamo dzīvnieku sarakstā, un to medīt atļauts no 1. augusta līdz 31. martam. Āpsi galvenokārt medī vērtīgo tauku dēļ, ko izmanto tautas medicīnā.