Kopā ar zemniekiem apskatīti postījumi Lībagu apkārtnē

21.martā Talsu novada Lībagu apkārtnē tikās VMD, LVM, Zemkopības ministrijas, Zemieku Saeimas, LMS un atsevišķu zemnieku saimniecību pārstāvji. LMS pārstāvēja Ziemeļkurzemes reģiona vadītājs Ivars Lodiņš.
Kā informēja I.Lodiņš, tika apsekoti zemnieka Jēkaba Sproģa trīs ziemas rapšu sējumu lauki. Postījumi tika konstatēti visos trīs laukos, tos bija izdarījuši brieži, vienā no laukiem bija arī svaigas dzīvnieku pēdas.
Postījumu mazināšanai zemnieks bija izmantojis:

atbaidīšanu (regulāri pats apsekojis laukus un ar šāvienu vai citiem trokšņiem atbaidījis dzīvniekus), elektriskā gana žogu ~1.5 m augstumā (vienam laukam);
medības, jo pats zemnieks ir mednieks  ar medību tiesībām attiecīgos īpašumos. Tomēr apmedīšana nav bijusi sekmīga, jo nomedīti tikai ap 45% no pieļaujamā limita. Šis fakts novērojams jau vairāku gadu griezumā. Vienam no apsekotiem laukiem nebija sakārtotas medību nomas tiesībās un uz šī lauka medības nebija notikušas, jāpiebilst, ka šis lauks bija arī visvairāk nopostīts.
Secinājumi:

           Attiecīgā teritoriālā vienībā ir salīdzinoši liels staltbriežu blīvums, un tas rada zaudējumus zemnieku saimniecībai,

           Mednieki nevar/negrib nomedīt staltbriežus VMD izsniegtā maksimālo pieļaujamo nomedīšanas limita skaitā.

           Starp mednieku kolektīviem ir vāja komunikācija.

           Starp mednieku kolektīviem un zemniekiem ir vāja komunikācija.

Kā risinājumi esošai situācijai, tika ierosināti sekojoši darbības virzieni:

  • Caurskatīt noteikumus, kuri nosaka atlīdzības aprēķināšanu, par postījumiem, ko izdarījuši savvaļas dzīvnieki,
  • Sākt agrāk staltbriežu medību sezonu (no 15.07),
  • Iesaistīt zemniekus attiecīgā teritoriālā vienībā medījamo dzīvnieku limitu apspriešanā,
  • Sagatavot un iestrādāt MK noteikumos prasības, kādā formātā (kādiem punktiem) jābūt medību tiesību nomas līgumos. Ar domu, lai atvieglotu VMD līgumu interpretāciju un caurskatīšanu.