Par Medību likuma grozījumiem un ne tikai...

Publicējam Māra Bērziņa, Dienvidkurzemes reģiona vadītāja, skaidrojumu par LMS lomu Medību likuma grozījumu projekta tapšanā. Māris ir arī šī likuma grozījumu projekta apspriešanas darba grupas loceklis no LMS.

"Tā kā jau vairāk nekā gadu mednieku vidē virmo satraukums un jautājumi Medību likuma izmaiņu sakarā, mēģināšu viest skaidrību šajā jautājumā un raksturot situāciju uz doto brīdi.

Pagājušajā vasarā un rudenī ZM ierēdņi organizēja paši un piedalījās dažādu interešu grupu (mednieki, zemnieki, zaļie, kinologi, ornitologi, briežu dārzu īpašnieki, privāto mežu īpašnieki, dzīvnieku aizstāvji, loka šāvēji u.c.) neformālās tikšanās un viedokļu izzināšanas sanāksmēs. Rezultātā ZM ir tapis Medību likuma grozījumu projekts, kuram ir pievienoti visi interešu grupu priekšlikumi un iebildumi. Tālāk, pēc šo interešu grupu viedokļu noskaidrošanas, ZM organizēja oficiālu darba grupu viedokļu saskaņošanai, kompromisu meklēšanai, un gala rezultātā jātop kopīgai Medību likuma grozījumu redakcijai. Līdzšinējais process atspoguļots MMD decembra numura redaktora slejā. Pievienojos MMD secinājumam, ka likuma virzība ir pieņēmusi medniekiem bīstamu virzienu. Par medībām spriež visi, kam nav slinkums. Jāatzīst arī dažas objektīvas lietas, kā, piemēram, medījamo dzīvnieku nodarītie postījumi, kur daļa vainas jāuzņemas arī medniekiem.

Tālāk likumprojekts ceļos uz Ministru kabinetu un visbeidzot uz Saeimu. Decembra mēnesī ir notikušas pirmās divas darba grupas sanāksmes, kurās piedalījās arī LMS pārstāvji. Tajās tika izskatīti un apspriesti grozījumi Medību likuma pirmajos 16 pantos. Darbs turpināsies janvārī.

Kādas tad ir galvenās izmaiņas, ko piedāvā ZM un dažādās interešu grupas?

1.Medību iecirknis – medību platība, ko apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs. Tas automātiski nozīmē, medību iecirknis varētu sastāvēt no neskaitāmiem atsevišķiem zemes un meža gabaliem. No spēkā esošā formulējuma bija pazudis vārds „vienlaidus”, pret ko asi vērsāmies darba grupas sanāksmē. Rezultātā tas tika atjaunots, un medību iecirknis viennozīmīgi saprotams kā vienlaidus platība.

2.Medības ar lokiem – likuma grozījumos vairākos punktos iestrādātas izmaiņas, kas atļauj un reglamentē medības ar lokiem. Sākumā LMS nostāja bija pret medībām ar lokiem, taču, iedziļinoties šajā jautājumā, kļuvām neitrāli. Viens no noteicošiem argumentiem šādai rīcībai bija tas, ka grozījumi paredz to, ka medību tiesību lietotājs ( medību klubs) var aizliegt loka medības savā medību iecirknī. Domājams, ka medības ar lokiem nebūs plaši izplatītas Latvijā, tās būs dažu atsevišķu mednieku un varbūt arī ārzemju mednieku nodarbe, kuriem medības ar šaujamieročiem liekas par vienkāršu. Kur viņi medīs, tās būs viņu problēmas, jo aptaujājot mednieku klubus, neatradu nevienu, kas būtu gatavs savās platībās uz to parakstīties.

3.Medībām pielīdzināta medījamo dzīvnieku nonāvēšana iežogotās platībās (briežu dārzi u.c.) – pēc manas visdziļākās pārliecības, tās, protams, nav medības, taču balsojumā LMS Nacionālajā padomē mēs, šādi domājošie, palikām mazākumā ( balsojums 3:4, viens atturējās). Rezultātā darba grupā, ievērojot demokrātisko lēmumu, LMS pret to neiebilda. Šo jautājumu lobēja briežu dārzu īpašnieki, jo šāds formulējums atvieglo viņu biznesu. Būtībā medniekus šīs izmaiņas neskar, vienīgais mīnuss ir tas, ka sabiedrības acīs mednieks vēl vairāk izskatīsies pēc slepkavas.

4. Medību sezonas karte – darba grupā tiek attīstīta ideja, ka tas ir ikgadējs maksājums bez dokumenta, kurš jāsaņem VMD.

5.Likvidēts pants par medību pieteikšanu VMD. Tas tagad skan šādi: Medību norises kārtību savā medību iecirknī nosaka medību tiesību lietotājs.

6.Pēdējā darba grupas sanāksmē apstājāmies pie17.panta, kurš runā par medību iecirkņu reģistrēšanu un ar to saistītiem jautājumiem. Tā kā šeit mednieku un zemnieku interešu pārstāvošās organizācijas nevarēja vienoties, sanāksme tika pārtraukta. Lai virzītos tālāk, jāmeklē savstarpēji kompromisi.

7.Vairāki panti likumā nav izvērsti, bet dots deleģējums Ministru Kabinetam ( tātad sekos MK noteikumi ).

Tas ir arī viss, par ko esam vienojušies. Tālāk sāksies lielākas problēmas, jo turpmākie panti runā par medību iecirkņa minimālo platību, limitēto medījamo dzīvnieku minimālo platību, zemes īpašnieka tiesībām medīt, atbildību par dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un to zaudējumu segšanu u.c.

Īsi minēšu galvenās LMS nostādnes šajos jautājumos:

1.No jauna dibināto medību iecirkņu minimālā platība ir 1000 ha.

2.Minimālā medību platība stirnām ir ne mazāka kā 1000 ha.

3. Minimālā medību platība mežacūkām ir ne mazāka kā 1000 ha, turklāt mežam jābūt ne mazāk kā 50% .

4.Medību tiesību īpašnieks savā zemē var medīt nelimitētos dzīvniekus un ūdensputnus bez medību iecirkņa reģistrēšanas.

5. Mežacūku, lapsu, jenotsuņu, ondatru un Amerikas ūdeļu medībās atļaut lietot mākslīgās gaismas avotus un nakts redzamības tēmekļus.

 Šeit prasītos arī bebrs, taču to neatļauj Eiropas direktīvas.

6.Ja medību tiesību īpašnieks savas tiesības nodevis citam medību tiesību lietotājam, pienākumus par medījamo dzīvnieku nodarīto materiālo zaudējumu atlīdzību nosaka līgumā par medību tiesību nodošanu.

Šādu formulējumu piedāvā ZM, un medniekus tas apmierina, taču tālāk šis pants papildināts, lai aizsargātu zemniekus. Ietverts termins „ārkārtas postījumi”, bet nav paskaidrots, kas tie tādi ir. Paredzēts, ka ārkārtas postījumu gadījumā medību tiesību lietotājs ( mednieku klubs ) zaudē savas tiesības un tās var izmantot postījumu komisijas nozīmētas „šāvēju komandas”. Par šo pantu gaidāmas vislielākās domstarpības. Šī problēma radusies galvenokārt dažu atsevišķu mednieku klubu dēļ, kuri strauji palielinājuši mežacūku skaitu, pastiprināti piebarojot, koncentrējuši tās nelielās platībās un paši ar to netiek galā. Rezultātā mežacūku bari pastiprināti posta zemnieku laukus.

Lai izrunātu šīs problēmas, esam norunājuši tikties ar zemnieku organizāciju pārstāvjiem un atrast kopīgu risinājumu. Ja šāda risinājuma nebūs un likumprojekts uz saeimu aizies ar mednieku un zemnieku pretējiem viedokļiem, tad nav grūti minēt kāds būs rezultāts. Zemnieku lobijs ir daudz spēcīgāks.

Medniekiem jāsaprot, kā šie grozījumi skars pilnīgi visus medniekus, gan tos, kuri pašreiz mēģina aktīvi darboties, gan tos, kuri stāv malā. Tāpēc aicinu atbalstīt esošās mednieku pārstāvošās organizācijas un iestāties tajās.

Mani kaitina daudzu mednieku nostāja: Nu redzēs, redzēs, kā šiem ies, ko tad viņi tādu ir izdarījuši? Lūdzu, nestāviet malā, stājieties mednieku pārstāvošajās organizācijās, un tikai tad Jums būs iespējas virzīt šo procesu un kritizēt, ka nedarām pareizi.

Pēc Medību likuma pieņemšanas būs par vēlu runāt, kā vajadzēja, ja Tu, medniek, pašreiz stāvi malā!

Māris Bērziņš - Saldus – Dienvidkurzeme – Medību likuma grozījumu apspriešanas darba grupas loceklis no LMS."